Krievijai strauji sarūk finanses: tuvojas bankrotu vilnis, kas var skart teju visas nozares 0
Krievijas plašsaziņas līdzekļus pēdējā laikā pārpludina materiāli par milzīga skaita uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību bankrota draudiem, kas var sākties jau drīz, un skart teju visas nozares – no ogļrūpniecības līdz tirdzniecības centriem.
Tas saistīts ar rekordaugstās pamatlikmes 21% apmērā ieviešanu.
Krievijas varai strauji sarūk finanšu manevru iespējas. Rietumiem ir radusies izdevība tuvināt kara beigas Ukrainā, novēršot sankciju nepilnības, kas joprojām ļauj Maskavai pelnīt.
Demokrātijas aizsardzības fonda vecākais pētnieks Pīters Dorans savā rakstā Politico norāda, ka Vladimira Putina izdevumu plāni 2025. gadam parāda, ka Kremlis plāno tērēt aizsardzībai 145 miljardus dolāru no aptuveni 436 miljardu dolāru valsts izdevumiem. Tas veido vairāk nekā 6,3% no Krievijas IKP, kas ir augstākais izdevumu līmenis kopš Aukstā kara laikiem.
Turklāt reālās izmaksas ir vēl lielākas. Budžetā izkaisīti daudzi ar karu saistīti izdevumi.
Piemēram, algas darbiniekiem nelikumīgi okupētajos Ukrainas reģionos, ievainoto karavīru medicīniskajai aprūpei, drupu novākšanai, infrastruktūras atjaunošanai utt.
Dorans lēš, ka faktiskā slodze Krievijas ekonomikai tuvojas 10% no IKP.
Krievijas budžeta problēma ir tā, ka valdība nesaņem pietiekami daudz naudas, lai segtu kara izmaksas.
Kremlim nākas strādāt ar deficītu, kas 2023. gadā ir aptuveni 34 miljardi dolāru.
Maskava nevar sabalansēt savus finanšu pārskatus, jo sankciju dēļ Krievijai nav pieejami starptautiskie aizņēmumi, un tai ir jāmaksā vietējiem kreditoriem ar pārmērīgi augstām procentu likmēm – līdz pat 16 % par 10 gadu obligācijām. Turklāt varas iestādes iztukšo Valsts labklājības fondu, kas tika uzkrāts “melnai dienai”.
Normālos apstākļos Krievijas Valsts labklājības fondam ir divi mērķi – uzglabāt nodokļu ieņēmumu pārpalikumu labos laikos un nodrošināties pret zemām naftas cenām sliktos laikos.
Taču pēdējā laikā Kremlis ir iztukšojis šo fondu, lai nosegtu ar karu saistītos izdevumus. 2021. gadā tā likviditāte bija 117 miljardi ASV dolāru, bet šodien tajā ir tikai 55 miljardi ASV dolāru.
Tiklīdz šis fonds būs iztukšots, Maskavai nāksies spert nepopulārus soļus, kas saistīti ar riskiem režīma stabilitātei.
Piemēram, jāpalielina nodokļus, tostarp Krievijas elitei, jāaizņemas vairāk naudas, jāveic rubļa emisija, jāsamazina valsts atbalsts iedzīvotājiem – mazākas pensijas, pabalsti un cita palīdzība.
Eiropai un ASV tā ir iespēja izdarīt vēl lielāku spiedienu uz Krieviju.
Pēc eksperta domām, visātrākais veids, kā to izdarīt, ir pazemināt Krievijas naftas cenu augšējo robežu līdz 30 dolāriem par barelu un pastiprināt sankcijas pret nelegālajiem pircējiem Ķīnā, Indijā un Turcijā, Eiropā un ASV. Galu galā pašreizējos Rietumu noteiktajos noteikumos Maskava ir atradusi robu un to aktīvi izmanto, kas ļauj tai joprojām pelnīt.
Maskava katru mēnesi saņem aptuveni 9 miljardus ASV dolāru nodokļu ieņēmumu no enerģijas pārdošanas,
Krievija mēnesī pelna ap 9 miljardiem dolāru no energoresursu pārdošanas, tostarp aptuveni 1 miljardu dolāru tā saņem no ES.
