Krievijas vēstnieks draud ar “sarūsējušām sliedēm” 13
Jāņa Urbanoviča un draugu organizētajā “Baltijas foruma” konferencē šogad Latvija tika pieminēta maz. Tomēr jāatzīmē Krievijas vēstnieka Aleksandra Vešņakova piebilde: “Deviņdesmitajos gados attiecību aizsērējumu rezultātā Latvija ieguva sarūsējušu naftas cauruļvadu, tagad varam iegūt sarūsējušas sliedes uz Latviju. Latvijai tas nav izdevīgi.”
Runas par to, ka Krievija varētu pārtraukt kravu plūsmu uz Latviju, pamatojot to ar sliežu ceļa remontu, uzvirmoja neilgi pēc tam, kad KNAB bija aizturējis līdzšinējo “Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni. Lai gan par to īpaši sasauktā preses konferencē bija izteikušies “LDZ” pārstāvji, oficiāls apstiprinājums no Krievijas nesekoja. Arī šoreiz A. Vešņakovs par “rūsējušajām sliedēm” runāja kā par Rietumu sankciju sekām, kas atstāšot iespaidu uz Latvijas un Krievijas ekonomiskajām attiecībām. Viņš stāstīja, ka 2014. gadā liela bijusi Latvijas un Krievijas savstarpējās tirdzniecības bilance – 13,5 miljardi ASV dolāru. Šogad, pēc Krievijas datiem, tā esot 4,4 miljardu dolāru liela, kas esot par 44 procentiem mazāk nekā analogā laika periodā pērn. Vēstnieks atgādināja, ka Latvijā tranzīta jomā esot nodarbināti ap 50 tūkstoši cilvēku un tā veidojot 12 procentus no IKP.
Vairāk “Baltijas foruma” konferencē tomēr tika apspriestas ASV, Eiropas un Krievijas attiecības. Neiztika arī bez biežas Ukrainas vārda locīšanas.
Konferencē vislielāko uzmanību izpelnījās Krievijas bijušais ārlietu ministrs Igors Ivanovs, kurš savulaik tika dēvēts par Maskavas miera balodi. Pašlaik viņš vada Krievijas Starptautisko lietu padomi. Galvenais viņa vēstījums bija, ka “logs” uz Eiropu pašlaik ir aizvērts un Krievija robežu ar ES uztverot kā Eirāzijas Rietumu flangu. “Mēs attālināmies no plaukstošas Eiropas, par kuru esam sapņojuši,” teica Ivanovs: “Krīze Ukrainā parāda Eiropas un Krievijas politisko elišu negatavību veidot kopīgu likteni. Ja mēs būtu īsteni partneri, mēs nepieļautu šādas krīzes rašanos. Tomēr viss nesākās ar Ukrainas krīzi, tā tikai parādīja visu, kas šo gadu laikā sakrājies.” I. Ivanovs redz lielāku perspektīvu Krievijas sadarbībai ar Āzijas valstīm, tomēr saskata iespējas Eiropai un Krievijai strādāt kopā “šajos grūtajos laikos”. Tikmēr Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs atgādināja, ka Latvija atbalsta ES sankciju politiku pret Krieviju saistībā ar Krimas aneksiju, vienlaikus norādot, ka ES iesaistās dialogā ar Krieviju. “ES nav vēlmes izolēt Krieviju. Tomēr nebūs atgriešanās pie “bizness kā parasti” pieejas, ja Krievija turpinās neievērot Ukrainas un Gruzijas teritoriālo vienotību,” sacīja valsts sekretārs.
Tomēr par Ukrainu konferencē izskanēja diezgan augstprātīgi spriedumi, it kā valstij pašai nebūtu tiesību lemt savu likteni, bet vienošanās jāpanāk Maskavai un Briselei. Krievijas Zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta vadītājs Aleksandrs Dinkins uzdeva retorisko jautājumu: “Kas audzinās dumpīgo pusaudzi – Ukrainu?” “Ukraina ir vēsturiski sadalīta valsts, jūs nevarat tās Austrumos cilvēkiem likt svinēt Stepana Banderas dzimšanas dienu,” sacīja A. Dinkins. Bijušais Itālijas ārlietu ministrs Franko Fratīni teica, ka vēlētos, lai Minskas sarunās būtu piedalījies Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers, kas parādītu visas ES iesaisti, nevis ar Ukrainas problēmu risināšanu nodarbotos tikai Vācija un Francija. Tāpat F. Fratīni izskaidroja, kāds noskaņojums valda Itālijas sabiedrībā saistībā ar notikumiem Ukrainā: “Itālija lielus līdzekļus veltīja palīdzībai Grieķijai – vairāk nekā 40 miljardus eiro. Vai Eiropa ir gatava maksāt naudu, lai glābtu Ukrainu, – man šķiet, ka ir ticami, ka ES dalībvalstis maksās atkal. To ir grūti izstāstīt itāļu nodokļu maksātājiem.”
