“Fortum” Biomasas koģenerācijas stacija Jelgavā.
“Fortum” Biomasas koģenerācijas stacija Jelgavā.
Foto: Evija Trifanova/LETA

“Tas var novest pie siltum­enerģijas tarifa kāpuma daudzās pašvaldībās!” Kāpēc Latvijā draud biomasas staciju bankroti? 8

Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
Lasīt citas ziņas

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas paredz novērst elektrostaciju pārkompensāciju. Neapmierinātību ar grozījumiem jau izteikusi Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) un Latvijas Bioenerģijas asociācija (LBA), kuras uzskata, ka grozījumi nav saprātīgi un samērīgi.

Esošais mehānisms, kuru ieviesa 2016.gadā, paredz ierobežot elektrostaciju maksimālo peļņu 9% apmērā. Pārsniedzot šo sliek­sni, komersantu nākotnes atbalstam tiek piemērots samazinošs koeficients – cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jaunie grozījumi MK noteikumos pārskatīs IRR aprēķina metodiku un vērtību, aktualizējot to atbilstoši faktiskajai situācijai enerģijas ražošanas nozarē.

Būtiski, ka elektrostaciju pārkompensācijas izvērtēšanas aprēķinā iekļaus datus par elektrostacijā veiktajām investīcijām un saņemto atbalstu visā atbalsta periodā, tai skaitā vēsturisko atbalstu.

Ja pēc pārkompensācijas izvērtēšanas atklās to, ka elektrostacija ir pārkompensēta, Būvniecības valsts kontroles birojs var pieņemt lēmumu par turpmāka atbalsta samazinājumu vai nepieciešamības gadījumā nelikumīgi saņemtā valsts atbalsta atgūšanu.

“Man kā nozares ministram ir ticis smags uzdevums – atjaunot uzticību zaļajai enerģētikai. Tikai skaidra, pārskatāma un taisnīga sistēma to var nodrošināt. Ir nepieciešama plaša visu pušu diskusija un taisnīga pieeja – labojot gadu desmitos ielaistās kļūdas zaļajā enerģētikā. Atvērts process un sabiedrības iesaiste to nodrošinās, šie lēmumi nevar tikt pieņemti aiz slēgtām durvīm,” iepriekš sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Kā norādījusi LBA, plānotās izmaiņas apdraud daudzu biomasas koģenerācijas staciju pastāvēšanu Latvijā.

“Izmantojot jauno pieeju IRR aprēķinā, biomasas koģenerācijas stacijas kļūs maksātnespējīgas. Tas var novest pie siltum­enerģijas tarifa kāpuma daudzās pašvaldībās, mainīsies ietekme uz pieprasījumu pēc Latvijā ražotās koksnes un pārstrādes blakus produktiem, būtiski samazināsies nozarē nodarbināto skaits.

Reklāma
Reklāma

Šo grozījumu rezultātā tiks nodarīti būtiski zaudējumi ne tikai ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo biomasas stacijās, bet arī to īpašniekiem un investoriem. Tajā skaitā tiks pārkāpti arī tiesiskās paļāvības un tiesiskās noteiktības principi. Rezultātā aizskartās personas vērsīsies ar prasībām pret Latvijas valsti vietējās un starptautiskās tiesu instancēs,” teikts LBA paziņojumā.

Atjaunojamās enerģijas nozari neapmierina Ekonomikas ministrijas lēmums balstīties uz SIA “Smart Continent LV” pētījumu. EM esot radījusi tādu mehānismu, kas visus ražotājus padarot par valsts parādniekiem.

“Tas nav nedz saprātīgi, nedz samērīgi, un tādējādi nevar būt tiesiski un attaisnojami. Starptautiskā revidentu sabiedrība AS “KPMG Baltic” izstrādājusi ziņojumu, kas ietver ļoti detalizētu analīzi par IRR aprēķina līmeņatzīmēm un formulām, norādot uz “Smart Continent LV” un Ekonomikas ministrijas pieļautajām kļūdām, kā arī sniedzot konkrētus priekšlikumus ar argumentāciju.”

LBA pat nosūtījusi vēstuli premjeram Krišjānim Kariņam un atbildīgajām ministrijām, aicinot apturēt grozījumus, pirms nav ņemti vērā atjaunojamās enerģijas nozares priekšlikumi.

“Vēlamies aicināt ekonomikas ministru ņemt vērā, ka tieši valsts pati savulaik aicināja komersantus iesaistīties un investēt līdzekļus atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā. Valsts radīja šim nolūkam komercdarbībai labvēlīgu vidi, uz noteiktu laiku garantējot subsīdijas.

Ja nebūtu radīta šī vide, komersanti nebūtu ieguldījuši līdzekļus elektroenerģijas ražošanas jomā. Plānojot savu komercdarbību, uzņēmēji rēķinās ar pieņemtajām tiesību normām, tostarp piedalījās konkursos, lai iegūtu tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma kārtībā.

Ražotājiem, kuri saņem atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros, bija un ir likumīgas tiesības paļauties uz jau iegūtu tiesību saglabāšanu. Ja šie grozījumi tiks pieņemti, atbalsta saņēmēju tiesiskā paļāvība tiks klaji un rupji pārkāpta,” atsevišķā paziņojumā norādījis LAEF valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.