Foto-Shutterstock

Praktiskie lēmumi 3

Ir gaužām maz cilvēku, kas lielveikalos ar palielināmo stiklu pēta, piemēram, lēto vārīto desu etiķetes, bet vēl mazāk ir tādu, kuri iedziļinās būvmateriālu lietošanas paskaidrojumos, par atbilstības sertifikātiem vispār nerunājot, lai gan teorētiski arī tos it visur var pieprasīt un, iespējams, pat saņemt. Labākajā gadījumā pircējs uzmanību pievērš piktogrammām uz iesaiņojuma, bet reizēm arī tās rada vien liekus jautājumus. Lūk, cienījamā tirgotavā uz paletēm līdzās guļ Brocēnu un Akmenes cementa maišeļi, lietuvietim ir melnais krusts, mūsējam – nav! Vai tādēļ tas put mazāk, ka maksā mazliet dārgāk? Jebšu Brocēnu karjerā ir drusku veselīgāka izejviela nekā nosacīti turpat blakus Akmenē? Izskaidrojums nāk no citas puses – leišu prece laikam vienkārši ir iegulējusies, jo melnais krusts jau ir vēsture. Eiropas direktīvu gaismā kopš pagājušā gada spēkā ir stilīgākas rombveida piktogrammas, par kurām lielākajai daļai pircēju nav ne jausmas, lai gan saturs ir apmēram tas pats.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
“Nebūs naudas, nebūs mūsu auto!” Latvieši, atsaucoties uz sludinājumu, apmaina automašīnas ar krāpniekiem… 64
Lasīt citas ziņas

Lielveikalu tīkla “K–Rauta” klientu konsultants Jānis Leimanis uzskata, ka bažas par būvmateriālu kaitīgumu ir krietni pārspīlētas, daudzi ražotāji pat savu preci ātrāk neizlaižot no noliktavas, kamēr ķīmiskie procesi nav beigušies. Indes šeit nepārdod, un arī tām nedaudzajām, bez kurām tiešām grūti iztikt, ir attiecīgā brīdinošā informācija. Katram produktam varot sameklēt sertifikātu un noskaidrot, piemēram, ir krāsai klāt svins vai nav. Arī ķīmisko šķīdinātāju ietekmi tām nevajagot absolutizēt – alkīda un līdzīgās izgaro, kamēr tās klāj. Kad izžūst, uz virsmas veidojas polimerizēta plēvīte, kas neko vairs nelaiž cauri ne no ārpuses, ne iekšpuses, ieskaitot gaistošos savienojumus, un atliek tikai telpas izvēdināt. Protams, ūdens bāzes krāsas lietošanā ir patīkamākas, tām vispār smakas nav. Lūk, līdzvērtīga alternatīva!

Par celtniecības putām gan pētniekiem laikam esot taisnība. Jānis Leimanis stāsta, ka uz veikalu nāk vīri, kas pastrādājuši Skandināvijā, un apgalvojot, ka tur tās vairs nepazīst, blīvēšanai izmantojot pavisam citus materiālus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pie mums viss vēl pa vecam. Pieprasījums rada piedāvājumu un otrādi – kaut kur saražotās putas taču ir jāpārdod! Turpat lielveikalā par akcijas cenu ir populārais “Makroflex” (750 ml, 3,39 eiro), blakus cienījamais “Penosil”, tikai par 10 centiem dārgāks, un vēl kāds “Brico”. Informācija uz baloniņa skaidri izlasāma ir tikai pirmajam, abiem pārējiem priekšstatu par īpašībām faktiski sniedz tikai rombiņi, ja saprotama to nozīme. Iedziļinoties tekstā, šausmas pārņem – slēgtā telpā, putas izpūšot, jālieto maska ar gāzes filtru! Vai tādas kādam amatniekam vispār kaut kur esat redzējuši?

Celtnieku žēl, viņi mūsu dēļ indējas. Draņķīšu invāziju vismaz savā mājoklī varam mazināt, prātīgāk materiālus izvēloties un pēcāk kārtīgāk vēdinot telpas. l

UZZIŅA

Krāsas, kurās ietilpst svins, ir bīstamas gan apkārtējai videi, gan cilvēka veselībai – ietekmē smadzeņu darbību, rada galvassāpes, var pasliktināties dzirde. Drošāk izmantot alkīda, uz ūdens bāzes veidotās, kā arī poliestera un ūdens dispersijas krāsas.

Par bīstamāko grīdas segumu uzskata polivinilhlorīda linoleju, kas satur fenolu, benzolu, formaldehīdu un citus toksiskus komponentus. Laminātam ir polimēru pārklājums, kas var aizturēt kaitīgo vielu izdalīšanos. Vislabākais variants – parkets vai dēļi.

Plastikāta logiem arī izmanto polivinilhlorīdu. Konstrukcijas hermētiskums samazina dabisko gaisa apmaiņu, pēc remonta kaitīgas vielas uzkrājas telpā.

Piekārto griestu konstrukcijās ir plastmasas un līmes, kas izdala fenolu un stirolu. Šīs vielas pat minimālā daudzumā apdraud nieres un aknas.

Modernās tapetes telpā papildina stirola, vinilhlorīda un uretāna izgarojumus, jo ražošanā izmantots polivinilhlorīds, vinils, benzols. Par ekoloģiski drošām atzīst tikai papīra tapetes.

Sintētiskie siltumizolācijas materiāli ir stirola, izocianāta un citu izgarojumu avots. Par nedrošām uzskata arī poliuretāna putas.

Reklāma
Reklāma

Kokskaidu plātnes satur formaldehīdu, kura emisija, pakāpeniski samazinoties, turpinās vairāk nekā 10 gadus. Siltuma ietekmē tā pastiprinās, tāpēc, piemēram, šādas mēbeles nav ieteicams novietot pie radiatoriem.

Toksiskās vielas visbiežāk un visvairāk izmanto lētos zemas kvalitātes būvmateriālos. Nepatīkams aromāts ir būtisks kritērijs, lai pameklētu citu preci!

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.