Draņķīšu iebrukums svaiguma aizsegā. Cik kaitīgs veselībai ir jauns mājoklis? 3
Tiktāl esam – neizskaidrojamas alerģijas, dermatīti, astmas un citas ādas un plaušu kaites, plus vēl onkoloģiskās saslimšanas, kam cēlonis nav tikai ģenētiskajā mantojumā vai vieglprātīgā ikdienas uzvedībā (smēķēšana!). Turklāt pacienti kļūst aizvien jaunāki. Diemžēl bērni ir uzņēmīgāki pret kaitīgajiem vides faktoriem, tāpēc, speciālistu ieskatā, potenciālā vaina nav tikai ķimizētajā pārtikā, ko lietojam, bet arī piesārņotajā gaisā, ko elpojam. Pat meža vidū vai jūras krastā dzīvojot, cilvēks lielāko dienas daļu pavada telpās, kur specifiskus izgarojumus dod būvniecības un apdares materiāli. Atcerieties, cik reibinoši šķebinoši smaržo tikko uzcelta māja vai izremontēts dzīvoklis! Pēc mēneša aromātu kokteilis sāk pagaist, it sevišķi, ja ierīkota efektīva vēdināšana, bet patiesībā šī piesārņojuma emisija turpinās vēl vismaz gadu un ilgāk, tikai aizvien mazākā apjomā. Profesionāļu vidē, lai nemežģītu mēli, sarežģītos nosaukumus izrunājot, šos komponentus reizēm vienkārši dēvē par draņķīšiem. Ko savā guļamistabā ieelpojam to iebrukuma laikā?
Krāšņā buķete
Benzols šajā kompānijā laikam ir nopietnākais ienaidnieks, telpās tā koncentrācija allaž ir augstāka nekā āra gaisā, kur tas lielākoties uzrodas cilvēka saimnieciskās darbības dēļ. Piemēram, Vecmīlgrāvī un Sarkandaugavā, kad lielās naftas mucas terminālī palaiž nejaukās smakas. Ir pierādīts, ka benzols izdalās arī no būvmateriāliem, it īpaši no dažādiem šķīdinātājiem. Tā ir atzīta kancerogēna viela, kas veicina, piemēram, leikēmijas attīstību, turklāt pilsētās šis risks esot 6 – 30 reižu lielāks nekā laukos. Drošu iedarbības līmeņu tam vispār nav – jo mazāk, jo labāk!
Formaldehīds nosacīti nav tik agresīvs – cērt acīs un kož kaklā, ja koncentrācija ir pārāk augsta vai jutīguma slieksnis zems (pirmie parasti reaģē bērni!). Arī klasificēta kā kancerogēna viela, kas izraisa augšējo elpceļu slimības, tāpēc noteiktās emisijas normas ir stingras, bet klātbūtne dažādos izstrādājumos – ļoti plaša. Piemēram, kokrūpniekiem gandrīz visas līmes ir veidotas uz karbamīda sveķu bāzes, kuri satur formaldehīdu, un kā saistvielu tos izmanto arī siltināšanas materiālu ražotāji. Pētnieki pieļauj, ka jau katrs piektais eiropietis uzturas telpās, kur formaldehīda līmenis ir tuvu kritiskajai robežai, kad var sajust tā smaku un sāk asarot acis. Praktiski šis ķīmiskais savienojums ir visur, tostarp arī šampūnos kā konservants, un pat dabā, jo karstā vasaras dienā priežu mežā formaldehīda saturs pārsniedz normu pat 5 – 7 reizes, izgarojot no koku sveķiem!
Daudz mazāk izplatīts ir radons, smaga gāze, kas nogulsnējas zemē un uzkrājas iežos. No radioaktīvā urāna tai palicis vien alfa starojums, kas pat apģērbam netiek cauri, toties mājoklī ilgstošā laika posmā radons sliktas ventilācijas dēļ mēdz uzkrāties gaisā, līdz attiecīgā koncentrācijā ierosina plaušu audzējus un citas kaites. Diemžēl precīzi mēraparāti sadzīves lietošanai nav pieejami, atliek vien cerēt, ka šī kancerogēnā gāze slepus nav nosēdusies pie ēkas pamatiem, meklējot spraugas, kā tikt iekšpusē. Ticamāks gan ir variants, ka tā tur nokļuvusi pastarpināti – ar granītu, marmoru, betonu, cementu, māla ķieģeļiem. Ja mājas būvniecībā izmantoti šie materiāli, iespējama lielāka radona koncentrācija.
Paši noslēpumainākie draņķīši šajā sabiedrībā ir policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži. Daži no tiem ir iespējami kancerogēni, bet gaisā visi parasti piesaistās putekļiem, ko ieelpo gan lielie, gan mazie, un bērni atkal ir apdraudēti visvairāk, jo dzīvojas tuvāk, piemēram, siltajām grīdām, kas šīs daļiņas ceļ augšup. Variācijas ir ļoti dažādas, putekļos iespējamas kompleksas kombinācijas, kuru savstarpējā mijiedarbība var būt gan ietekmi kavējoša, gan pastiprinoša.
Šiem maisījumiem nav iespējams noteikt normas un vadlīnijas, tāpēc pētnieki kā labāko indikatoru pieņēmuši benzpirēnu – cik noprotams, to pašu, kas Eiropas tirgū gandrīz pārvilka svītru Latvijas šprotēm un nacionālajiem kūpinājumiem. Dūmotajām zivtiņām ādu var novilkt, gaļai brūnumiņu var nokasīt, bet putekļiem ar šo ogļūdeņradi nopietnākais veselības risks ir plaušu vēzis.
Nav lielas jēgas iedziļināties šo savienojumu ķīmijā, kam kopējs ir tikai viens komponents – jau pieminētais benzols, precīzāk, tā sauktais benzola gredzens. Policikliskajiem tie ir vairāki, un tad var būt gan benzpirēns, gan naftalīns, bet pa vienam ir gan benzolam, gan toluolam, stirolam un ksilolam. Plus vēl vesela kaudze ogļūdeņražu atvasinājumu – hlorbenzols, benzaldehīds, benzoskābe, ftalskābe, nitrobenzols, anilīns! Vai nopratāt, no kurienes lielai daļai veselības kaitnieku kājas aug?
Lai interesentiem galīgi sabojātu garastāvokli, vēl tikai jāpiebilst, ka šo gaistošo organisko savienojumu (GOS) kompānija ir daudz plašāka – tajā iekļaujas arī izocianāti, ftalāti un citi draņķīši, kam viršanas temperatūra ir virs +65oC.
