Dr. Gaņģes BLOGS: Citāds skatījums uz vēzi 1. daļa 0
Manas pārdomas šajā Lieldienu laikā. R. Šteiners ir teicis: Vēzis ir skološanās ceļš – izsekot Kristu līdz krustam. Jo tālāk cilvēks no krusta aiziet (pastiprināta piesaiste pasaules vajadzībām), jo tuvāk nonāk izpratnei par Golgātu.
Lai mēs varētu izvairīties no vēža slimības – cilvēkam ir svarīgi uzdot sev šos jautājumus:
* Kas es esmu?
* Kas man trūkst?
* Kas man ir svarīgākais?
* Kādas ir manas vērtības?
Ko es no sirds vēlos un gribu paveikt šajā dzīvē?
“Augstprātība, iedomība, visvarenība, visatļautība šodien bremzē visas cilvēces attīstību. Cilvēka iespējas mūsdienās ir tik pārspīlētas. Ir attīstītas tik modernas medicīnas tehnoloģijas un zāļu līdzekļi, kas jau darbojas ģenētiskā un šūnu receptoru līmenī, kā arī diagnosticēt audzēju jau var tikai pirmajā stadijā. Tomēr, neskatoties uz visiem šiem neticamajiem sasniegumiem, – vēža pacientu skaits aug dramatiski katru gadu, visā pasaulē. Tas ir tikai tāpēc, ka mēs neesam atvērti garīgai pasaulei, mūsos nav godbijības pret līdzcilvēkiem, dabas pasauli un arī pret sevi pašu.
Neskatoties uz visiem šiem neticamajiem sasniegumiem, – vēža pacientu skaits aug dramatiski katru gadu, visā pasaulē. Tas ir tikai tāpēc, ka mēs neesam atvērti garīgai pasaulei, mūsos nav godbijības pret līdzcilvēkiem, dabas pasauli un arī pret sevi pašu.
Cilvēks attīstās tikai tad, kad ir ierobežojumi. Un tad daba to izdara cilvēka vietā ar vēža saslimšanu. Pēc šī milzīgā ierobežojuma, sākas cilvēka cilvēciskuma attīstība.
Vēzis – jauna iespēja nevis nāvējoša slimība
Ikdienas medicīnā vēzi saprot kā sodu par nepareizu dzīvesveidu u.tml., piemēram, vēzis rodas tāpēc, ka cilvēks smēķē. Vēža ārstēšanā tiek izmantotas ļoti toksiskas vielas – ķīmijterapija un staru terapija. Tās ir kaitīgas, pat neraugoties uz to, ka, piemēram, staru terapiju var lietot lokāli ļoti minimālās devās un ķīmiskie līdzekļi ir kļuvuši ļoti iedarbīgi. Pēc šādas ārstēšanas pacients ilgi nevar attapties, jo līdz ar slimajām šūnām gājušas bojā arī veselās. Šī metode ir kā sātana izdzīšana ar Belcebulu – klasiskā medicīna uzskata, ka vēzis ir kaut kas briesmīgs un ar tādām pat metodēm to ārstē.
Vēzis nav sods. Vienam vēzis ir ceļš uz pilnīgu izārstēšanos un dzīvesveida un apstākļu maiņu, citam pirms nāves sapratni un apjausmu, kas bija jādara savādāk un laimes sajūtu, ka tomēr tas ir saprasts. Tas dod iespēju nomirt mierīgi, laimīgi, nevainojot mediķus, sabiedrību, apkārtējos un sevi, bet ar sapratni par to, ka viss notiek likumsakarīgi un spēju piedot sev un pārējiem.
Svarīgi būtu saprast, ka cilvēks nav tikai fizisks veidojums un, ka būtu labi, ja cilvēku skatītu plašākā nozīmē. Antroposofā medicīna ņem vērā arī cilvēka dvēselisko un garīgo pusi un tā piedāvā palūkoties uz cilvēku kā veselumu, ar domu, ka slimība nāk ar kādu nozīmi, ar vēsti – cilvēkam jāsāk domāt – kāpēc viņš šeit ir atnācis, kas ir viņa dzīves uzdevums? Un tad sākas izmaiņas – visgarākais ceļš sākas ar pirmo soli – sapratni, ka var arī dzīvot savādāk, nevis pēc šablona, kāds pieņemts sabiedrībā – ka tikai jābūt veiksmīgam, ka jāmācās prestižā skolā, ka jāpelna liela nauda u.t.t. Jāsāk domāt, kas pašam patīk un sagādā prieku, kāds sapnis nav piepildīts un kas sevī ir jāmaina. Un te vajag padomāt – kas tieši jāmaina (domāšanā, uzskatos, dzīvesveidā) vai arī ziņo, ka šajā dzīvē nav kaut kas saprasts (varbūt – viedums?). No tā izriet arī priecīgā ziņa – vēzis nav neizārstējama slimība, fatāla kaite, nav arī nolemtība, bet gan jauna iespēja – apdomāt dzīvi un saprast, kāpēc esi saslimis. Un iespēja sākt jaunu dzīvi. Vienam tas ir ceļš uz pilnīgu izārstēšanos un dzīvesveida un apstākļu maiņu, citam pirms nāves sapratni un apjausmu, kas bija jādara savādāk un laimes sajūtu, ka tomēr tas ir saprasts. Tas dod iespēju nomirt mierīgi, laimīgi, nevainojot mediķus, sabiedrību, apkārtējos un sevi, bet ar sapratni par to, ka viss notiek likumsakarīgi un spēju piedot sev un pārējiem.
Kādi apstākļi veicina saslimšanu ar vēzi?
1. Ja cilvēkam piemīt pašidentifikācijas trūkums – nezina ko šeit dara, kāds ir dzīves uzdevums, galvenais nodzīvot dzīvi kā pienākumu līdz nāvei
2. Ja bez ierunām pieņem radušos situāciju, mēģina no acīm nolasīt, ko no viņa gaida, būt ērts darbinieks, dzīvesbiedrs, bērns. Mēģina izpatikt, lai tikai neviens nekritizētu, neteiktu neko sliktu par viņu. Parasti tās ir upura reakcijas, kas rodas, ja cilvēks ir pārcietis fizisku vai psihisku vardarbību, vai bērnībā nav labas attiecības ar vecākiem.
3. Ja cilvēks pats savā dzīvē neko nenosaka, vien pielāgojas apstākļiem, ir gluži kā robots. Un ir ar to apmierināts.
Klasiskā medicīna ārstē vien miesu, acīm redzamo, aptaustāmo, izgriežamo, un „nerokas dziļāk” – neanalizē cēloņus. Protams, arī šāda – radikāla – ārstēšana ir vajadzīga, taču nedrīkst aizmirst arī par
Dvēseli un Garu!
Klasiskā medicīna ārstē vien miesu, acīm redzamo, aptaustāmo, izgriežamo, un „nerokas dziļāk” – neanalizē cēloņus. Protams, arī šāda – radikāla – ārstēšana ir vajadzīga, taču nedrīkst aizmirst arī par Dvēseli un Garu!
Ir lietas, kas labi ieskatoties, signalizē par ļaundabīgo audzēju organismā jau tad, kad analīzes vēl to neuzrāda. Ir jau skaidrs, ka slimība sākas daudz ātrāk, nekā to var pamanīt pats cilvēks vai medicīnas darbinieks. Vēzis praktiski jau ir sācies tad, kad to tikai uzskata par pirmsvēža stāvokli, kad ārējas pazīmes par tā esību vēl nemaz nav konstatējamas. Tāpēc ir iespējams terapiju sākt daudz ātrāk, negaidot, kad tas būs saredzams un sataustāms. Ideāli, ja klasisko medicīnu papildina ar antropozofās medicīnas dvēselisko un garīgo aspektu.
Vēzis ir raksturīgs ar ļoti individuālu, neprognozējamu raksturu – vienam cilvēkam notiek strauja izveseļošanās, citam, kuram šķiet, tūlīt, tūlīt būs labi, rodas strauji recidīvi. Līdz ar to terapijai arī jābūt ļoti individuālai.
Maņu orgānu veidošanās nepareizā vietā
Cilvēkam jābūt atvērtam ārpasaulei (altruistam uz āru) un egoistam pret sevi, savu ķermeni. Savas miesas, sava tempļa, kurā mājo dievišķā dzirksts, labā jādara viss: pareizi jāēd, laicīgi jāiet gulēt u.t.t. – tad ir ļoti sevi jāmīl. Savukārt pret ārpasauli cilvēks nedrīkst noslēgties, ir jāsatiekas ar cilvēkiem , jādibina attiecības, jāpieņem citu domas un brīvi jāmainās viedokļiem.Tikai attiecībās ar citiem cilvēkiem attīstās cilvēks un cilvēcīgums. Cilvēkam ir stabili jāstāv uz zemes ar skatienu debesīs. Vēzis ir tas labais domāšanā, kam bija jābūt vērstam uz ārpusi, bet slimības gadījumā tas atrodas organisma iekšienē. Labais atrodas ne savā vietā.
Savas miesas, sava tempļa, kurā mājo dievišķā dzirksts, labā jādara viss: pareizi jāēd, laicīgi jāiet gulēt u.t.t. – tad ir ļoti sevi jāmīl. Savukārt pret ārpasauli cilvēks nedrīkst noslēgties, ir jāsatiekas ar cilvēkiem , jādibina attiecības, jāpieņem citu domas un brīvi jāmainās viedokļiem.
Būtībā pasaulē nav nekā 100 % laba un 100% slikta – viss, kas ir radīts, ir radīts, lai normāli, līdzsvaroti funkcionētu. Līdzsvara izjukšanas gadījumā, ja labais atrodas ne savā vietā, tad rodas problēmas. Piemēram, ja uguns ir kamīnā, mēs pie tās sildāmies, priecājamies un mums pat prātā nenāk, ka varētu būt savādāk, bet līdzko izceļas ugunsgrēks, tā mēs sakām, ka ir nelaime – uguns ir izgājusi no savas vietas.
Nākamajā blogā lasiet par vēža profilaksi un to, kādas var būt pirmsvēža stadijas.
