DP vērtēs, vai tikko pieņemtie likuma grozījumi ļaus sākt kriminālprocesu pret Benesu Aijo 4
Drošības policija (DP) pagaidām nekonkretizē, vai šodien Saeimā atbalstītie grozījumi Krimināllikumā, kas paredz atbildību par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā, ļaus sākt kriminālprocesu pret nacionālboļševiku Benesu Aijo un citiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri jau karo Ukrainā.
DP paziņojumā presei atzinīgi novērtē šodien Saeimā atbalstītos grozījumus Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā, šāda konflikta finansēšanu, kā arī vervēšanu, apmācīšanu un nosūtīšanu bruņotam konfliktam.
Grozījumiem nav atpakaļejoša spēka, līdz ar to, ja cilvēks pēc grozījumu izsludināšanas vairs neturpinās piedalīties konfliktā Ukrainā, viņu jaunpieņemtā Krimināllikuma panta izpratnē pie atbildības nevarēs saukt. DP aģentūrai LETA atturējās komentēt, vai pēc grozījumu izsludināšanas tā sāks kriminālprocesu pret Aijo, ja viņš turpinās piedalīties bruņotajā konfliktā Ukrainā. “Atbilstoši jaunajai Krimināllikuma normai DP vērtēs, vai sākt kriminālprocesu pret tām personām, kuras turpinās piedalīties bruņotajos konfliktos ārvalstīs,” uzsvēra DP.
DP joprojām atturas konkretizēt, cik Latvijas iedzīvotāji patlaban piedalās bruņotajā konfliktā Ukrainas austrumos. Ņemot vērā iepriekš DP sniegto un publiski pieejamo informāciju, Ukrainā separātistu pusē karo vismaz četras personas no Latvijas – nacionālboļševiks Beness Aijo un trīs Ludzas iedzīvotāji. Aijo jau februāra sākumā publiski paziņoja, ka atrodas pašpasludinātās “Luhanskas tautas republikas” armijas rindās Donbasā un piedalās kaujas operācijās, tādēļ nevarēšot ierasties uz tiesu Latvijā, kur viņam uzrādīta apsūdzība par publisku aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu. Latvijas tiesa viņu 4.februārī izsludināja meklēšanā.
DP paziņojumā presei norāda, ka Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju dalība dažādos bruņotos konfliktos patlaban ir viens no galvenajiem drošības riskiem Eiropā, tāpēc šodien pieņemtie grozījumi Krimināllikumā stiprinās Latvijas nacionālās drošības sistēmu un sekmēs arī valsts drošības iestāžu spējas ierobežot Latvijas iedzīvotāju iesaistīšanos aktivitātēs, kas apdraud drošību citos reģionos.
Šo normu iekļaušana Krimināllikumā ļaus daudz efektīvāk vērsties pret personām, kuras iesaistās prettiesiskos bruņotos konfliktos, finansē šos konfliktus, kā arī vervē, apmāca vai organizē citu personu nosūtīšanu uz bruņotiem konfliktiem. DP vērtējumā jaunās tiesību normas paplašina ne tikai valsts drošības iestāžu spējas neitralizēt draudus, ko var radīt Latvijas iedzīvotāji pēc atgriešanās no dalības dažādos bruņotos konfliktos, bet arī kalpo kā preventīvs instruments, kas var atturēt citas personas no iesaistīšanās šādās darbībās nākotnē.
Jau ziņots, ka prettiesiska piedalīšanās bruņotā konfliktā šodien Saeimā pieņemtā likumprojekta izpratnē ir aktīva piedalīšanās ārpus Latvijas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā, kas vērsts pret valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību vai citādi ir pretrunā Latvijai saistošām starptautiskajām tiesībām. Par šādām darbībām paredzēts noteikt brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem. Tāds pats sods būtu arī par bruņota konflikta finansēšanu.
