DP: uzturēšanās atļauju pieprasījuma pieaugums no Krievijas pilsoņiem rada apdraudējumu 6
Termiņuzturēšanās atļauju pieprasījuma pieaugums no Krievijas pilsoņiem rada apdraudējuma risku, trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē, sacīja Drošības policijas priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis.
Komisija trešdien skatīja Ministru kabineta ziņojumu par izsniegtajām termiņuzturēšanās atļaujām ārvalstniekiem laikā no 2010. līdz 2014.gadam.
Ulmanis paskaidroja, ka katrs Krievijas pilsonis, kurš pieprasījis uzturēšanās atļauju Latvijā, individuāli nerada draudus mūsu valsts drošībai. “No drošības iestāžu viedokļa ļoti vērtējams aspekts ir tas, ka aug Krievijas pilsoņu skaits. Viņi individuāli apdraudējumu valsts drošībai nedara, tomēr, ņemot vērā Krievijas retoriku, ka viņi gatavi aizstāvēt savus pilsoņus arī citās valstīs pie jebkuriem apstākļiem, tas rada apdraudējuma risku,” viņš sacīja.
Statistika par 2012.-2014.gadu liecina, ka bijuši tikai seši gadījumi, kad DP atteikusi uzturēšanās atļaujas ārvalstniekiem. Negatīva lēmuma iemesli bijuši personu saistība ar organizēto noziedzību, korupciju, kā arī krāpnieciskām darbībām. DP divu gadu laikā pieņēmusi vienu lēmumu pēc uzturēšanās atļaujas izsniegšanas kādam ārzemniekam par viņa iekļaušanu valstij nevēlamo personu sarakstā.
DP pārstāvis norādīja, ka ārvalstnieki, kuri pieprasa uzturēšanās atļaujas Latvijā, ir turīgi un labi situēti. Iemesli, kādēļ viņi izvēlas saņemt uzturēšanās atļaujas tieši mūsu valstī, esot dažādi. Atsevišķos gadījumos ārzemnieki sakot, ka Latvijā ir drošāk nekā viņu valstīs, vienkāršāk ceļot pa Eiropu. Daļa no uzturēšanās atļauju pieprasītājiem nemaz neplāno dzīvot Latvijā, bet lielākoties uzturēties citviet Eiropā, secinājis Ulmanis.
Kopumā DP 2012.gadā pārbaudījusi 2,7 tūkstošus personu, kas pieprasījušas uzturēšanās atļaujas, 2013.gadā – 4,1 tūkstoti, savukārt līdz šā gada augustam – 3,8 tūkstošus. Ulmanis atzina, ka pārbaužu process ir ir pietiekami liels slogs DP, tomēr tajā piedaloties arī Satversmes aizsardzības biroja pārstāvji.
Jau vēstīts, ka valdība otrdien apstiprināja IeM informatīvo ziņojumu par termiņuzturēšanās atļaujām ārzemniekiem laikā no 2010. līdz 2014.gadam. Kopumā četros gados investīciju programmā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) saņēmusi 12,4 tūkstošus termiņuzturēšanās atļauju pieprasījumu, no tiem 5267 investoru un 7160 viņu ģimenes locekļu. Uzturēšanās atļaujas piešķirtas 94,7% gadījumu. Negatīvi lēmumi pieņemti galvenokārt personas iegādātā nekustamā īpašuma neatbilstības Imigrācijas likumā noteiktajām prasībām dēļ, kā arī mainoties uzturēšanās atļaujas izsniegšanas iemeslam.
No pagājušā gada strauji pieaudzis termiņuzturēšanās atļauju pieprasījumu skaits no Ķīnas investoriem. Dati liecina, ka 2010.-2012.gadā kopā saņemti 136 termiņuzturēšanās atļauju pieteikumi no Ķīnas, savukārt 2013.gadā un 2014.gada pirmajā pusgadā – 789, tādējādi Ķīna kļuvusi par otru nozīmīgāko investoru izcelsmes valsti pēc Krievijas.
Termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā kopumā pieprasījuši pilsoņi no 41 valsts. Ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko izvietojumu, vēsturi un ar daudzām trešajām valstīm salīdzinoši augsto dzīves līmeni, Imigrācijas likuma normas 90% gadījumu piesaistījušas investorus no valstīm, kas atrodas bijušās Padomju Savienības teritorijā. Termiņuzturēšanās atļauju pieprasījumi saņemti arī no Ķīnas, Izraēlas un ASV investoriem.
Secināts, ka 2010.gadā pieņemtie Imigrācijas likuma grozījumi, kas ļauj ārzemniekiem iegūt termiņuzturēšanās atļaujas pret investīcijām nekustamajā īpašumā, veicinājuši investīciju pieplūdumu caur nekustamā īpašuma iegādi Latvijas pilsētās un apdzīvotās teritorijās.
Visvairāk ārzemniekus piesaista Jūrmala un Rīga, jo statistika liecina, ka aptuveni 70% no visiem nekustamo īpašumu pircējiem Jūrmalā ir nerezidenti, turklāt ar katru gadu šis skaits palielinās. Ārvalstu klienti ir arī galvenie elitāro objektu pircēji gan Rīgā, gan Jūrmalā.
Laikā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2014.gada 30.jūnijam termiņuzturēšanās atļauju pieteikumos ir attiecināti darījumi Latvijas nekustamā īpašuma tirgū 837,5 miljonu eiro apmērā.
No šā gada 1.septembra stājās spēkā Imigrācijas likuma grozījumi, kas paredz paaugstināt darījumu slieksni, no kura nerezidentiem var piešķirt uzturēšanās atļauju. Ārvalstnieks uzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem varēs saņemt, ja būs iegādājies un viņam piederēs viens apbūvēts nekustamais īpašums, kura vērtība ir ne mazāka kā 250 tūkstoši eiro iepriekšējo 150 tūkstošu eiro vietā, bet no 50 tūkstošiem līdz 80 tūkstošiem eiro palielināta nekustamā īpašuma minimālā kadastrālā vērtība.
Likuma grozījumi paredz veikt iemaksu valsts budžetā piecu procentu apmērā no iegādājamā nekustamā īpašuma vērtības, ārzemniekam pieprasot pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju.
