DP sāk vēl vienu kriminālprocesu par piedalīšanos konfliktā Austrumukrainā 0
Drošības policija (DP) šomēnes sākusi vēl vienu kriminālprocesu saistībā ar prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Austrumukrainā, aģentūru LETA informēja DP.
DP preses sekretāre Līga Pētersone aģentūrai LETA teica, ka šobrīd DP lietvedībā ir pieci kriminālprocesi par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Austrumukrainā. Kopumā Krimināllikuma pants par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā ārvalstī ir inkriminēts deviņām personām. Jaunākais kriminālprocess par prettiesisku dalību konfliktā Austrumukrainā sākts augustā.
Plašāku informāciju DP pagaidām nesniedz, līdz ar to nav zināms, vai bez iepriekš aizturētā daugavpilieša DP rokās nokļuvis vēl kāds no Ukrainas konfliktā iesaistītajiem.
Pagājušā gada 19.februārī stājās spēkā izmaiņas Krimināllikumā, kas aizliedz prettiesiski piedalīties bruņotā konfliktā ārvalstīs, finansēt šādus bruņotus konfliktus, kā arī vervēt, apmācīt un nosūtīt citas personas dalībai šādos bruņotos konfliktos.
Jau iepriekš DP prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā inkriminēja Austrumukrainas teroristu rindās karojošajam nacionālboļševikam Benesam Aijo, kā arī Vjačeslavam Visockim, Valentīnam Miļutinam, Grigorijam Kosņikovskim un Anatolijam Matjukovskim. Pērn novembrī DP sāka kriminālprocesu vēl pret diviem Latvijas pilsoņiem par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Ukrainā.
Visas personas tika izsludinātas meklēšanā. Personu par aizdomās turēto var atzīt tikai tad, ja viņa ir aizturēta. Šogad janvārī DP gan izdevās aizturēt vienu no Ukrainas konfliktā iesaistītajiem – 1990.gadā dzimušo Daugavpils iedzīvotāju Artjomu Skripņiku. Tiesa aizdomās turētajam ir piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu.
Tobrīd tas bija pirmais gadījums, kad kāda persona ir atzīta par aizdomās turēto saistībā ar prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Austrumukrainā.
DP iepriekš paziņoja, ka vīrietis bruņotā konfliktā Austrumukrainā piedalījies aptuveni no 2014.gada vidus, taču nav iepriekš bijis DP redzeslokā.
Pagājušā gada sākumā izskanēja ziņas, ka Ukrainā krita Latvijas iedzīvotājs Radions Kušnirs, kura nāvi savās interesēs izmantoja daži Krievijas agresijas Ukrainā atbalstītāji Latvijā.
DP rīcībā esošā informācija rada aizdomas, ka dažu Latvijas iedzīvotāju ceļošanā uz Ukrainu svarīga loma bija prokrieviskajam aktīvistam Vladimiram Lindermanam, kurš, iespējams, aģitēja un motivēja sev lojālos līdzgaitniekus pievienoties nelikumīgajiem kaujinieku grupējumiem.
Saistībā ar Latvijas iedzīvotāju dalību Ukrainas konfliktā pagājušā gada janvārī kratīšana tika veikta biedrības “GVD Baltija” dibinātāja Staņislava Bukaina un divu citu šīs biedrības biedru dzīvesvietās. Biedrība “GVD Baltija” izcēlās ar to, ka pērn Rīgas mikrorajonos sarīkoja pasākumus, kuru laikā tika vākti ziedojumi “humānās palīdzības sniegšanai Donbasam”.
