DP: Krievijas tautiešu politika rada riskus sabiedrības saliedētībai Latvijā 0
Ja Latvijas sabiedrības integrācijas politika ir vērsta uz mazākumtautību integrāciju, tad Krievijas īstenotā tautiešu politika tieši pretēji rada riskus saliedētas sabiedrības attīstībai Latvijā, teikts Drošības policijas (DP) pagājušā gada darbības pārskatā.
DP pārskatā secinājusi, ka pagājušajā gadā Krievijas tautiešu politikas jomā Latvijā bija vērojama koncentrēšanās uz konkrētu mērķu un uzdevumu sasniegšanu. DP uzskata, ka Krievijas tautiešu politikas formalizācijas periods Latvijā praktiski ir beidzies, proti, izveidotas sabiedriskās organizācijas un koordinējošās struktūras, apzināti līderi un aktīvisti, sakārtoti sadarbības un finansēšanas mehānismi.
Tautiešu politikas jomā Krievijai viens no prioritārajiem darbības virzieniem ir darbs ar jaunatni tuvējās ārvalstīs. Latvijā tiek veidotas un organizētas stabilas jauniešu apvienības, piemēram, “LatRusMol”, kas par savām prioritātēm izvirza mērķus, kuri sakrīt ar tautiešu politikas uzdevumiem, – krievu valodas un kultūras telpas nostiprināšana, krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību aizstāvība, kas ir nepieciešami Krievijas ārpolitisko interešu sasniegšanai.
Otrs prioritārais darbības virziens ir centieni nostiprināt krievu valodu ne vien tautiešu mītnes valstīs, bet arī Eiropas līmenī. DP prognozē, ka aktivitātes tautiešu mītnes valstīs šo mērķu īstenošanai tiks organizētas vēl intensīvāk nekā līdz šim.
DP arī secinājusi, ka Latvijā notiek tālāka Krievijas kultūras telpas paplašināšanās ar vietējo tautiešu organizāciju un citu subjektu starpniecību, piemēram, Krievu centru izveidošana pie Baltijas Starptautiskās akadēmijas un Daugavpils Universitātes.
Patlaban aizvien redzamāki ir centieni iekļaut Krievijas kultūras telpā ne tikai tautiešu politikas subjektus, bet arī latviešus.
DP veiktais Krievijas tautiešu politikas izpausmju un aktivitāšu izvērtējums norāda uz vairākām tendencēm.
Tautiešu politikas realizācijas metodes ir kļuvušas mērķtiecīgākas, tādēļ var palielināties šīs politikas radītie riski nacionālajai drošībai.
Pieaug arī praktiskā sadarbība starp Latvijas jauniešu organizāciju pārstāvjiem un Krievijas jauniešu organizācijām, kas šo jauniešu saikni ar Krieviju padara aizvien noturīgāku.
Tautiešu politikas ietvaros notiekošie procesi norāda, ka pašlaik ir periods, kad Krievija vēlas sagaidīt atdevi no šīs politikas, tajā iesaistītajām organizācijām un personām, tādēļ tās tiek mudinātas darboties konkrētu rezultātu sasniegšanai. Krievijas tautiešu politikas īstenošanai paredzētais finansējums nav caurredzams, un tā ienākšanai Latvijā tiek izmantoti dažādi finanšu kanāli.
