Ministru prezidente Laimdota Straujuma skaidroja, ka solidaritātes nodokļa ieviešana lielo algu saņēmējiem ļaus papildus naudu novirzīt valsts aizsardzībai. Tomēr Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers iebilst, ka ar solidaritāti šim nodoklim nav nekāda sakara.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma skaidroja, ka solidaritātes nodokļa ieviešana lielo algu saņēmējiem ļaus papildus naudu novirzīt valsts aizsardzībai. Tomēr Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers iebilst, ka ar solidaritāti šim nodoklim nav nekāda sakara.
Foto – Dainis Bušmanis

Aplausi jaunajam nodoklim 34

Atgriežoties pie tēmas par nevienlīdzības un nabadzības mazināšanu, valdības vadītāja iepazīstināja ar jauninājumiem, sagatavojot nākamā gada budžetu. Viens no tiem – tiks ieviests solidaritātes nodoklis. Vietējie šo ziņu atbalstīja ar skaļiem aplausiem, paužot pilnīgu atbalstu šāda nodokļa ieviešanai.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
Lasīt citas ziņas

“Solidaritātes nodoklis attieksies uz aptuveni 4700 cilvēkiem, kuri mēnesī saņem algu virs četriem tūkstošiem eiro un patlaban sociālo nodokli maksā proporcionāli mazāku nekā citi. Šī papildus iekasētā nauda aizies Latvijas aizsardzībai. Biju pārsteigta, ka pret šo nodokli iebilda arodbiedrības un Krīgera kungs. Ļoti iebilst arī darba devēji. Protams, var teikt, ka sociālais nodoklis ir personalizēts, mēs katrs tā krājam pensiju, bet vienlaikus mēs, strādājošie, maksājam arī par bezdarbniekiem. Es nekad neesmu bijusi bez darba, bet mani nodokļi aiziet izmaksās tiem cilvēkiem, kuri ir bez darba. Tas ir pareizs solis, ko izvēlējāmies un budžetā papildus ar to iekasēsim 40 miljonus,” sacīja Straujuma.

Krīgera kungs iebilda pret šā nodokļa iekasēšanu ar saviem argumentiem, kas ne tuvu neesot personiski, jo arodbiedrības neaizstāvot lielo algu saņēmējus. “Varētu teikt, ka man ir vienalga. Bet arodbiedrībām solidaritāte ir svēts vārds. Un solidaritātei ar šo nodokli nav nekāda sakara. Katra valdība, kas nāk, tā likumos kaut ko maina, radot neticību valstij, jo mēs saprotam, ka viņi var brīvi rīkoties ar jebkuru nodokli. Runājot par solidaritātes nodokli – te ir bijusi sociāla netaisnība, ka tie, kas saņem lielāku algu, maksā mazāku sociālo iemaksu. Bet valdība šo iegūto naudu pārcels uz pamatbudžetu un aizsardzības vajadzībām. Mēs uzskatām, ka no bagātajiem cilvēkiem nauda ir jāņem un daudz, bet tad jādara kā citām valstīm, kur šiem cilvēkiem ievieš speciālu nodokli – par banku dividendēm, banku operācijām, aplokšņu algām (piemēram, tām summām, ko iemaksā bankomātos). Bet tam klāt neķeras. Tā ir cilvēku raustīšana, un likumiem ir jābūt skaidriem, diemžēl solidaritātes nodoklis neparāda – par ko maksā un kam tā nauda aizies.” Premjere nepiekrita arodbiedrību vadītāja viedoklim, jo jau tuvākajās dienās tikšot sagatavots likums par jauno nodokli, un ne jau nodokļa nosaukumā vajadzētu meklēt problēmu. Viņa arī solīja, ka vēl pēc gada tiks lemts par dividenžu aplikšanu ar speciālu nodokli.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.