Premjere sola bēgļiem iemācīt latviešu valodu un samazināt pabalstus. “LA” diskusija Salas novadā 34
Ministru prezidente Laimdota Straujuma piektdien piedalījās “Latvijas Avīzes” organizētajā publiskajā diskusijā Salas novada Biržos, kuras temats bija “Nevienlīdzības un nabadzības mazināšana laukos”. Kopā ar viņu uz jautājumiem atbildēja arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers. Taču aktuālā situācija un politiskā darba kārtība mainīja uzsvarus un gandrīz puse no diskusijas aizritēja, premjerei izklāstot valdības nostāju bēgļu jautājumā un atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem par gaidāmajiem jaunajiem Latvijas iedzīvotājiem bēgļiem.
“Situācija ar bēgļiem Eiropā ir satraucoša. Latvija ir palikusi vienīgā no dalībvalstīm, kura nav piekritusi Eiropas Komisijas prezidenta Junkera ierosinātajam plānam un papildus uzņemt 526 cilvēkus, jo Nacionālā apvienība un ZZS iebilst pret to,” savā ievadrunā sacīja premjere. “Pirmdien uz Briseli dosies iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, lai pārrunātu šo jautājumu. Esmu pārliecināta, ka Latvijas valdība spēs vienoties un pievienoties Junkera plāna izpildei. Mūsu pienākums ir palīdzēt šīm trim valstīm – Ungārijai, Itālijai un Grieķijai, kur šobrīd ieradušies 160 tūkstoši bēgļu un risinās liela bēgļu krīze. Vācijas kanclere Merkele paudusi viedokli, ka šī ir, iespējams, lielākā krīze Eiropā pēc Otrā pasaules kara. Jau tuvākajā laikā ir jāvienojas par to bēgļu atpakaļ izvietošanu, kuri nebēg no kara un citām nežēlībām. Jāapkaro cilvēku kontrabanda. Vistrakākais – ka arī mūsu, Eiropas valstu, iedzīvotāji ir iesaistījušies cilvēku kontrabandā un ar to pelna naudu,” sacīja Straujuma.
Sarunā ar Jēkabpils un Salas novada iedzīvotājiem Laimdota Straujuma solīja, ka Latvija mainīs likumus un visiem bēgļiem būs obligāti jāmācās latviešu valoda, nevis pēc izvēles viena no ES valodām, kā arī meklēs risinājumu, kā mainīt formulu, pēc kuras aprēķina pabalstu lielumu bēgļiem. Viņa atzina, ka paredzētais pabalsts ir nesamērīgi liels, ņemot vērā Latvijas iekšzemes kopproduktu, un tas noteikti ir jāpārskata.
Valsts vadītāja centās pārliecināt klātesošos par Latvijas līdzatbildību bēgļu jautājumā, konkrēti nosaucot jomas, par ko mums jāatmaksā Eiropai, – gan par iespējamu palīdzību mūsu piensaimniekiem un lauksaimniekiem, gan par NATO valstu gaisa patrulēšanu Latvijā.
“Mums ir jādomā – vai varam norobežoties un teikt nē šiem 500 cilvēkiem, bet vienlaikus prasīt no Eiropas palīdzību? Valdībai jāatrod kompromiss un jāpiekrīt Junkera kunga plānam, ja nevēlamies palikt izolēti. Nevar zināt, kad un kāda palīdzība mums pašiem būs vajadzīga. Diez vai, pajautājot cilvēkiem Itālijas laukos, viņi atbildētu, ka ir gatavi maksāt par to, lai Baltija tiktu aizsargāta pret mūsu kaimiņzemi, ja sāktos uzbrukums. Bet Itālijas lidmašīnas patrulē Baltijas gaisa telpā un par to maksā Itālija, tās cilvēki. Pavisam nesen mēs ar lauksaimniecības ministru bijām lūgt papildu ES naudu lauksaimniekiem, un iespējams, ka vairāki desmiti miljoni eiro varētu tikt piešķirti Latvijas lauksaimnieku atbalstam. Bet tā ir nauda, ko nopelna Vācijas, Francijas un citu valstu cilvēki,” bēgļu uzņemšanas nepieciešamību skaidroja Straujuma. Viņa piebilda, ka svētdienas vakarā viņai paredzēta telefonsaruna ar EK prezidentu Junkeru, kurā viņa lūgšot stiprināt Latvijas austrumu robežu, jo jau tagad pār to notiek nelegāla vjetnamiešu ieplūšana mūsu valstī. “Ceturtdien tikos ar Igaunijas premjeru, un viņi plāno žoga celšanu uz visas austrumu robežas. Mēs ar iekšlietu ministru pārrunājām, ka Latvijas risinājums būtu uzcelt žogu tajās vietās, kur iespējama vislielākā cilvēku plūsma. Ja Eiropas Savienība mums palīdz ar naudu, iespējams, arī mums jāceļ žogs visas robežas garumā,” teica valdības vadītāja.
