Dota iespēja. Vai būs turpinājums? 0
Saglabāt spārnu sajūtu
Pagājušais gads, kurā Rīga varēja lepoties ar Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, iezīmējās ar vērienīgu kultūras spārnu atvēzienu, kas izpaudās gan norišu daudzskaitlībā un daudzveidībā, gan – pārsvarā gadījumu – arī saturiskajā un jēdzieniskajā piesātinātībā. Kā saglabāt šā atvēziena ietekmi un mērogus, un ko varēja darīt citādi?
Par to uz diskusiju “Kultūrzīmju” redakcijā pulcējās nodibinājuma “Rīga 2014” direktore Diāna Čivle, “Rīga 2014” tematiskās līnijas “Okeāna alkas” kurators, pasākumu režisors Uģis Brikmanis, “Rīga 2014” partnerpilsētas Siguldas projekta vadītāja Jolanta Borīte, kino režisors Dāvis Sīmanis, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore Anda Laķe un Latvijas Radio žurnāliste Anda Buševica. Diskusiju vadīja “KZ” redaktore Anita Bormane.
Anita Bormane: – Ko šis gads ir principiāli izmainījis? Kā zināms, pat uz Mēness ir tumšā puse, tāpat – arī jebkuram veiksmes stāstam.
Diāna Čivle: – Kad par to runājām “Rīga 2014” mākslinieciskajā padomē, secinājām, ka esam par 90 procentiem izpildījuši visu, ko vēlējāmies paveikt. Ir radušās daudzas pievienotās vērtības, kas izauga no pašu programmu veidošanas procesa, un daudzos projektos jau sākotnēji bija ieliktas ilgtermiņa tendences. Tagad jautājums – vai visi kopā būsim pietiekami prātīgi, lai šīs iestrādes, kuras sevī nes ilgtermiņa kodu, izdotos arī turpināt?
– Par kurām iestrādēm, jūsuprāt, ir runa?
– Viens process, ko sākām jau 2010. gadā, ir darbs ar kultūras norisēm un sociālajām aktivitātēm Rīgas apkaimē. Tā ir lieta, kas līdz tam notika ļoti spontāni, un mēs ar programmu, veicinot 58 Rīgas apkaimju kultūras un sociālās aktivitātes, to ieguldījām ļoti konkrētā gultnē. Protams, apkaimes ir ļoti atšķirīgas, tomēr šis varētu būt viens no ilgtermiņa procesiem, kas tālāk var veidoties ļoti auglīgi. Vēl viens aspekts – ļoti daudzām kultūras institūcijām šis projekts deva un dos iespēju īstenot sen lolotus sapņus. Bija arī daudzas atsevišķas veiksmīgas iestrādes ar ilgtermiņa potenciālu.
– Tomēr izskanējis viedoklis, ka pietrūka Eiropas mēroga notikumu, kas atstātu tiešu iespaidu uz kultūras procesu.
– Ir ticis daudz diskutēts par lielu starptautiska līmeņa kultūras pasākumu atvešanu uz Rīgu; par to, vai tas Rīgai vajadzīgs. Domāju, ka arī jau esošā sadaļa lielā mērā ir sevi pierādījusi un attaisnojusies. Ja runājam par Pasaules koru olimpiādi, ir pilnīgi skaidrs, ka kori no dažādām pasaules valstīm arī turpmāk ir gatavi braukt uz Rīgu. Otrs lielais notikums – Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšana – nostiprināja mūsu kinoindustrijas ļoti auglīgo sarosīšanos. Jau rudenī notiks otrais Rīgas Starptautiskais kinofestivāls.
