Dos iespēju izkalpoties? 0
“Daži Latvijas pilsoņi varētu iegūt tiesības brīvi iebraukt Krievijā” – raksta interneta portāls “mixnews”. Tas esot viens no priekšlikumiem, kā veicināt sadarbību ar Krievijas “tautiešiem” ārzemēs, kurus paredzēts izvērtēt Krievijas parlamentā, Ārlietu ministrijā un dažādās citās institūcijās.
Kā izriet no ziņas, tas gan neesot tapis Krievijas varas gaiteņos, bet nācis no kādas “tautiešu” organizācijas, tomēr pagaidām neesot noraidīts. Runa šajā gadījumā gan ir nevis par kaut kādu daļēju vīzu režīma atcelšanu (kā varētu saprast no virsraksta), bet par ilgtermiņa vīzām (piemēram, pieci gadi) atsevišķiem Latvijas pilsoņiem, kuri būtu “nodemonstrējuši piederību krievu kopienas vērtībām”.
Kā zināms, iespēja bez vīzas apmeklēt “vēsturisko dzimteni” ir labvēlīgi piešķirta Latvijas nepilsoņiem, un, kā noprotams, daudzi no viņiem to arī labprāt izmanto. Vēl vairāk – dažās aptaujās tas pat ticis minēts kā visnotaļ pragmatisks arguments, kāpēc persona ir apmierināta ar šo statusu (kuru politiskā līmenī mēdz saukt par “diskriminējošu”, “pazemojošu” un tamlīdzīgi) un nemaz nevēlas no tā atteikties. Nu labi, nav iespēju pāris gados reizi aiziet uz vēlēšanām, toties bez problēmām var braukt gan uz Eiropas Savienību, gan uz Krieviju. Latvijas pilsoņiem tādu privilēģiju nav. Vienlaikus tieši pilsoņi ir tā grupa, kas ar savām balsīm var ietekmēt politisko sadalījumu parlamentā un sekojoši arī valdošās koalīcijas sastāvu. Var, protams, mēģināt veidot paralēlas struktūras, kā tagad iecerētais “nepilsoņu kongress” (Gapoņenko un kompānija), bet tas ir ilgtermiņa projekts ar diezgan šaubīgu iznākumu.
Tātad, ja kādi spēki no ārpuses grib vairot savu ietekmi Latvijā, tiem nepieciešams pielabināt pēc iespējas vairāk pilsoņu. Te, protams, visinteresantākais būtu noskaidrot, kādas būtu tās pieminētās “krievu kopienas vērtības”, kurām vajadzētu pakalpot tiem Latvijas pilsoņiem, kas gribētu pretendēt uz privilēģijām. Bet apmēram var nojaust…
Varbūt pat nebūtu slikti, ja šāds likums tiktu pieņemts. Saraksts ar Krievijas īpašo labvēlību ieguvušajiem Latvijas pilsoņiem noderētu, piemēram, drošības iestādēm. Tomēr jāatceras, ka no starptautiskās politikas viedokļa Krievijai daudz būtiskāk ir panākt bezvīzu režīmu ar Eiropas Savienību, un uz šā fona Latvijā dzīvojošo “tautiešu” pielabināšana ar atsevišķiem atvieglojumiem var izrādīties mazāk svarīga.
