Dorīna Bogdna-Mārtina: Sarukusi sieviešu klātbūtne digitālo tehnoloģiju sektorā 0
Dorīna Bogdana-Mārtina ir pirmā sieviete, kas ieņem augstu amatu ANO starptautiskajā telekomunikāciju savienībā (ITU) un viņas uzmanības lokā nerimstoši ir bijuši dzimumu vienlīdzības jautājumi.
Iepriekš viņa ieņēmusi virkni amatu citās ANO struktūrās un bijusi padomniece ar komunikācijām, digitālo attīstību un korporatīvo attīstību saistītiem jautājumiem. Dorīna aktīvi iesaistās iniciatīvās, kuru mērķis ir nodrošināt pēc iespējas plašāku sieviešu iesaisti digitālo tehnoloģiju izstrādē. Ar Dorīnu Bogdanu – Mārtinu sarunājās Gunta Sloga
Dorīna, 2016.gadā jūs kļuvāt par līdzdibinātāju EQUAL dzimumu vienlīdzības digitālajā laikmetā globālajai partnerībai. Kāpēc izšķīrāties par šādu soli?
EQUAL bija rezultāts manām augošajām bažām par to, ka visā pasaulē samazinās tehnoloģiju sektorā iesaistīto sieviešu skaits. Lai arī 80.gadu sākumā kompjūterzinātņu grādu ieguvē valdīja vienlīdzība, pakāpeniski jaunas, uz zinātni orientētas sievietes universitātēs aizvien vairāk sāka izvēlēties citas studijas.
Pat daudzas no tām sievietēm, kas bija studējušas tehnoloģijas, nemaz nesāka strādāt šajā nozarē, vai arī pēc pāris gadiem izvēlējās par labu citām nodarbēm.
Bija skaidrs, ka kaut kas nav kārtībā. Līdzīgās domās bija četas vadošas organizācijas – ANO sieviešu organizācija, Starptautiskais tirdzniecības centrs, GSMA un Apvienoto nāciju universitāte. Tāpat mums bija bažas par citiem jautājumiem, piemēram, sieviešu nevienlīdzība piekļuvē digitālajām tehnoloģijām.
Tika izveidots EQUALS ar trīs darbības virzieniem – digitālā piekļuve, digitālās prasmes un līderība tehnoloģijās. Šobrīd mums jau ir 95 biedri un mēs strauji augam.
Kādēļ sieviešu klātbūtne tehnoloģiju sektorā ir samazinājusies?
Nav daudz organizāciju, kas mēģina noskaidrot iemeslus un mums joprojām hroniski trūkst datu un analīzes, it īpaši par reģioniem ārpus Eiropas un Ziemeļamerikas.
Zināms ir tas, ka kopš 80.gadu beigām tehnoloģijas aizvien vairāk tikušas uzskatītas par “vīriešu” darbu un tam ir bijusi plaša ietekme uz sieviešu iesaisti šajā sektorā.
Kādā paneļdiskusijā par šo jautājumu viena vidusskolas skolotāja stāstīja, ka viņas kolēģi bieži vien talantīgas jaunas skolnieces virza medicīnas vai bioķīmijas virzienā, jo pastāv neapzināti aizspriedumi pret tehnoloģiju sektoru. Savu lomu ir spēlējuši arī televīzijā un filmās redzamie sieviešu dzīves modeļi.
Ņemot vērā to, ka tehnoloģiju jomā pārsvarā dominē vīrieši, sievietes nejūtas piederīgas un meklē citas iespējas, līdz ar to izveidojas apburtais loks. Silīcija ielejā un citviet aizvien pieaug cīņa pret sievietēm nedraudzīgo vidi un iespēju trūkumu mūsdienu tehnoloģiju industrijā. Es esmu pārliecināta, ka mēs varam izmantot šo brīdi un panākt reālas izmaiņas.
Vai ITU ir citas aktivitātes šīs nevienlīdzības mazināšanai?
Jā, un ne viena vien! Mēs zinām, ka nepieciešams strādāt dažādos virzienos, lai mazinātu digitālo plaisu. 2010.gadā izveidojām “Meitenes informāciju un komunikāciju tehnoloģijās dienu”, kas vidusskolās popularizē tehnoloģiju studijas.
Šai iniciatīvai ir bijis bezprecedenta globālais atbalsts: līdz šim 11 400 pasākumos 171 valstī iesaistījušās jau 377 000 jaunu meiteņu un sieviešu. Kopš es kļuvu var ITU direktori, es pati esmu iesaistījusies “Meitenes informāciju un komunikāciju tehnoloģijās dienā”, lai pati varētu uzrunāt meitenes dažādos pasaules reģionos.
Tāpat mums ir “Girls Can Code” semināru programma, kurā mēs sadarbojamies ar citām organizācijām un valdībām, rīkojot intensīvus programmēšanas būtkempus meitenēm.
Tāpat mēs nodrošinām, ka dzimumu līdztiesība tiek ņemta vērā visās mūsu konferencēs un pasākumos. Mūsu generālsekretārs Houlins Zhao arī ir iesaistījies starptautiskajā Ženēvas dzimumu vienlīdzības (Geneva Gender Cahampion) iniciatīvā un paudis vairākas apņemšanās, piemēram, atteikties no diskusijām, kurās piedalās tikai vīrieši.
Kāda ir jūsu pašas pieredze, strādājot sektorā, kurā dominē vīrieši?
Manuprāt, manu karjeru nekādi nav ietekmējis tas, ka esmu sieviete, taču savas 25 gadu darba pieredzes laikā esmu pieredzējusi, ka daudzas talantīgas sievietes netiek pie karjeras paaugstinājuma, kuru saņem mazāk kvalificēts vīrietis.
Es arī bieži esmu dzirdējusi, ka augsti stāvošus amatus ieņēmušas sievietes abu dzimumu pārstāvji kritizē par to, ka viņas piekritušas paaugstinājumam, neskatoties uz mājās esošo ģimeni. Šāda veida kritiku vīrieši nekad nebūtu saņēmuši…
Mēs ITU ļoti daudz strādājam ar neapzināto aizspriedumu jautājumu. Mums ir jāatzīst, ka tie piemīt mums visiem. Psiholoģiski cilvēki sliecas dot priekšroku sev līdzīgajiem.
No cilvēces attīstības viedokļa šai stratēģijai ir bijusi priekšroka – mēs neapzināti pieņemam, ka šādi cilvēki rada mazākus riskus. Tā ir problēma, ja mēs 21.gadsimtā joprojām nesam šo evolucionāro bagāžu. Tai vairs nav nekāda noderīga mērķa, un tādējādi tikai tiek traucēti mūsu spriedumi un organizāciju sniegums. ITU ir notikušas vairākas apmācības par neapzināto aizspriedumu pārvarēšanu, un mēs esam mudinājuši savus darbiniekus tās apmeklēt.
Kāda nozīme varētu būt digitālās nevienlīdzības mazināšanai vispārējā dzimumu nevienlīdzības izskaušanā?
Manuprāt, nav iespējams pārspīlēt digitālās vienlīdzības nozīmi, jo tā ietekmē ikvienu mūsu dzīves jomu. Ja sievietes digitālajā sektorā tiks marginalizētas, viņām tiks liegtas labākās un aizraujošākās jaunās iespējas nodarbinātības un uzņēmējdarbības jomā, radot un attīstot projektus, kas patiesi var palīdzēt cilvēkiem un kopienām.
Bažas rada vēl viens aspekts – ja mums nebūs dažādības komandās, kas konceptualizē digitālos produktus un platformas, kuras izmantojam, mēs radīsim digitālo vidi, kas atspoguļo vienas nelielas iedzīvotāju daļas pasaules uzskatu.
Tas nozīmē, ka ne vien netiks ņemtas vērā, bet arī netiks apkalpotas ārpus šīs mazās grupas esošo vajadzības. Viens pavisam vienkāršs piemērs ir digitālie asistenti – te pārsvarā dominē sieviešu balsis.
Manuprāt, šobrīd tiek uzdots daudz jautājumu, kāpēc dažas no pasaules lielajām tehnoloģiju kompānijām nav radījušas dzimumu neitrālu palīgu. Izteikšu minējumu, ka šī produkta attīstībā iesaistītie par to nemaz nebija padomājuši. Komanda, kurā ir lielāka dažādība, šīs lietas būtu varējusi skatīt citādāk.
Vai šodienas politikas izstrādātāji savu stratēģiju un proritāšu izstrādes jomā pietiekami ieklausās jauniešos?
Es domāju, ka noteikti nē. Un tas aizvien vairāk tiek atzīts. Pēdējās ANO Ģenerālasamblejas laikā Ņujorkā ANO generālsekretārs Antonio Gutērrešs rīkojā plašas konsultācijas ar jauniešiem par klimata krīzi, tādējādi uzsverot aizvien pieaugošo dialoga veidošanu ar jauniešiem.
Šīm konsultācijām bija viens secinājums – nepietiek tikai iekļaut lielā pasākuma programmā “jauniešu” sadaļu. Šodienas jaunieši nevēlas lai viņiem izpatīk. Viņi vēlas tikt iesaistīti. Viņi vēlas, lai viņu uzskati ietekmētu to, kā lietas tiks darītas turpmāk.
Kad es janvārī ieņēmu šo amatu, viens no maniem pirmajiem lēmumiem bija integrēt konsultācijas ar jauniešiem dažādos mana biroja četru darba gadu cikla apspektos. Pirmais šī lēmuma auglis ir ITU Nākotnes jauno globālo vizionāru sammits, kuru mēs rīkosim kopā ar ANO Model programmu un mūsu starptautisko skolu. Tajā piedalīsies 600 studenti no 50 skolām, aptverot 25 valstis.
Vai digitalās tehnoloģijas mums var palīdzēt risināt nevienlīdzības jautājumus? Ne tikai dzimumu vienīdzības jomā, bet arī runājot par cīņu pret nabadzību, pieeju izzglītībai un klimata izmaiņām?
Digitālās tehnoloģijas būs ļoti svarīgas sasniedzot 17 ANO ilgstpējīgas attīstības mērķus – izglītības, veselības, vides pārraudzības, nabadzības jomā. Digitālās tehnoloģijas nav brīnumu nūjiņa, kas atrisinās šos jautājumus, bet es nedomāju, ka ir kāda jomā globālās attīstības dienaskārtībā, kas nevarētu būt ieguvēja no lielākas un efektīvākas informāciju un komunikāciju tehnoloģiju izmantošanas.
Digitālā revolūcija ir radījusi ne tikai virkni pozitīvu izmaiņu, bet arī izaicinājumus, piemēram, dezinformāciju, ektrēmisma palielināšanos, privātības pārkāpumus. Kā vislabāk pret tiem cīnīties?
Šī ir pieaugoša problēma, kuru mēs nedrīkstam ignorēt. Mēs redzam aicinājumus no dažādiem sektoriem ieviest regulējumus saturam, prasīt lielāku atbildību. Mums ir jāatrod veidus, kā līdzsvarot cilvēku tiesības uz runas brīvību un nepieciešamību cīnīties pret tās ļaunprātīgu izmantošanu un dezinformāciju.
Tāpat mums ir nepieciešams nodrošināt atbilstošus privātuma aizsardzības, interneta un kiberdrošības pasākumus, lai visi interneta lietotāji, sākot no pašiem jaunākajiem, nepieredzējušiem lietotājiem, vecāka gada gājuma ļaudīm, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un citām mazaiszsargātām grupām var uzticēties tīmeklim.
ITU pieliek pūliņus, lai tie trīs miljardi cilvēku, kas vēl nelieto internetu, tam pievienotos, un uzticamības veidošana interneta videi tikai palielinātos. Tas ir arī mana biroja kiberdrošības vienības un tādas iniciatīvas kā Bērnu interneta drošības (COP) uzmanības lokā.
Mēs nesen atajuninājām COP vadlīnijas, kuras radām bērniem, vecākiem un izglītības darbiniekiem. Bet, protams, kiberpārkāpumu jautājumi nekad pilnībā neizzudīs, visticamāk tie turpinās attīstīties tāpat kā iet uz priekšu un pieaug tīmeklis pats. Mums jābūt vērīgiem, lai nodrošinātu to, ka pārkāpumi un noziegumi, lai kur tie neuzrastos, tiek ātri pamanīti un izskausti jau pašā saknē.
