Ščerbatihs dusmīgs: Dopinga pārbaudītāji ir bezkauņas 4
Latvijas Svarcelšanas federācijas (LSF) vadītājam Viktoram Ščerbatiham ir dusmas uz Latvijas Antidopinga biroja (LAB) darbiniekiem, jo viņu pārstāvji agrā rīta stundā ieradušies Ventspilī ar pārbaudi. Stundu agrāk, nekā tam vajadzētu notikt pēc noteikumiem.
Dopinga analīžu ņēmēji pie Latvijas labāko svarcēlāju – Rebekas Kohas, Artūra Plēsnieka, Ritvara Suhareva – durvīm klauvējuši piecos no rīta. Profesionālajā un olimpiskajā sportā katram atlētam jābūt gatavam, ka jebkurā brīdī jānodod analīzes. Ir sistēma ADAMS, kurā sportistiem jānorāda viena stunda diennaktī, kur viņi būs sastopami, ja dopinga kontrolieri izrādīs interesi. Svarcēlāji bija norādījuši savu atrašanās vietu, bet, kā skaidro Ščerbatihs, tas bijis no sešiem līdz septiņiem rītā.
Dopinga provju ņēmēji ieradušies agrāk. Ščerbatihs sarunā ar LA.LV ir patiešām dusmīgs, jo uzskata, ka tā darīt nedrīkst.
“Viņi atbrauca piecos no rīta, paziņoja – visiem jāceļas, ņemsim analīzes! No likumīgās puses, protams, to var darīt, tur mēs neko nevaram ietekmēt. Taču piecos no rīta… Ir tā saucamā sportistu deklarēšanās sistēma (ADAMS), kur sportists norāda, kur viņš katru diennakti atradīsies vienu stundu. Sportisti to izpilda, un tur viņi arī ir. Bet viņi nebija norādījuši tieši pulksten piecos no rīta. Pārbaudītāji atbrauca un uztrieca viņus augšā,” dusmīgs par notikušo ir Ščerbatihs.
“Žēl, ka es nebiju tur klāt. Ja būtu, es viņiem pendeli pa pēcpusi uzšautu un pateiktu, lai nāk vēlāk. Bija uz vietas mūsu treneris, kurš teica – netraucējiet miegu bērniem, ļaujiet pagulēt. Viņam atbildēja, nē, vajag tagad, mums nav laika gaidīt… Tas nav normāli!
Jo dopinga pārbaudītāji no Latvijas, manuprāt, ar šādu rīcību visu dara speciāli, lai mums grūtāk būtu gatavoties olimpiskajām spēlēm,” saka divkārtējais olimpisko spēļu medaļnieks.
Visu laiku titulētākajam Latvijas svarcēlājam ir arī skarbāki vārdi par šo situāciju. “Man ir sajūta, ka tas bija darīts speciāli. Kāpēc? Nezinu. Ja to dara speciāli, tad tas ir cits jautājums.
Es domāju visādi, varbūt saņēmuši kukuli, lai bojātu Latvijas sportistiem dzīvi? Vai arī viņi ir vienkārši bezkaunīgi. Es nevaru pateikt, kā ir, bet tiem cilvēkiem nav sirds, vienkārši slikti cilvēki.
Vai tad viņi ir roboti tajā dopinga kontrolē. Piecos no rīta atnāk pie sportistiem, kas gatavojas olimpiskajām spēlēm, ko grib, to dara. Mūsu sportisti necenšas slēpties, jo ir tīri. Man nepatīk tas, ka atbrauc cilvēki un parāda – mums ir vara, tāpēc, ko gribam, to darām,” tā Ščerbatihs. Viņš par šo gadījumu aizsūtījis savu viedokli arī Latvijas Sporta federāciju padomei (LSFP), Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) un Latvijas Antidopinga birojam.
“Protams, kontrolieriem ir liela rīcības iespēja, viņi var darīt, ko vēlas, tomēr ir cilvēcīgais faktors. Ja es būtu dopinga pārbaudītājs, man būtu kauns pie sportistiem iet piecos no rīta. Jo es zinu, ko tas nozīmē, kad iztraucē miegā, jo miegs sportistiem ir viens no atjaunošanās procesiem. Man ir sajūta, ka dopinga kontrolieri tikai gribēja parādīt, cik viņiem ir liela vara. Labi, par kukuli es jokoju. Bet ko man domāt? Jā, mums jāpakļaujās, bet tas ir bezkaunīgi.
Tādiem cilvēkiem tur strādāt nedrīkst, viņi tiešām ir bezkauņi. Viņi varēja atbraukt treniņa laikā. Nebrīdiniet, atbrauciet treniņa laikā, visi nodos analīzes. Bet piecos no rīta, kad visi guļ… Ir likumi, bet paši neievēro. Ja paši neievēro, tad es ar varētu viņiem piecos no rīta iedot to pendeli pa pēcpusi un pateikt, nākat stundu vēlāk. Bet nevaru.
Atbrauca trīs vai četri priekšnieki pa visu pasauli un izdarījās bezkaunīgi. Man ir sajūta, ka dopinga kontrolieri tikai gribēja parādīt, cik viņiem ir liela vara. Tādi cilvēki tur strādāt nedrīkst, viņi tiešām ir bezkauņi.”
Tikmēr LAB direktors Mārtiņš Dimants skaidroja, ka viss noticis noteikumu robežās.
“Vispirms ir jāprecizē laiks, kad dopinga oficieri ieradās pie sportistiem. Tas bija pulksten 5.30. Kāpēc tā? Ir divas lietas. Pirmkārt, mēs skatāmies, ja ir vairāki sportisti, kuriem jātaisa testi, tad kontrolieris ierodas ātrāk, lai pagūtu visu laikā.
Otrkārt, standarti paredz, ja ir nepieciešams, varam testēt arī ārpus sportista noteiktā laika posma rāmjiem. Mums pārmet, ka nerespektējām olimpisko spēļu kandidātus, traucējām. Mēs respektējam to, taču situācijas ir dažādas.
Tur bija daudz sportistu, un pa stundu dopinga kontrolieri nebūtu paguvuši visu izdarīt. Mēs no savas puses norādījām, ka saprotam arī svarcēlājus, taču atbildē viņiem norādījām, ka neko nelikumīgu nedarījām.”
