Doņeckas separātisti draud Ukrainai 5
Pēc Austrumukrainas separātistu lauka komandiera Arsēnija Pavlova, bēdīgi slavenā Motorolas, nāves svētdien atentātā pašpasludinātās “Doņeckas tautas republikas” (DTR) vadītājs Aleksandrs Zaharčenko paziņojis, ka notikušo uzskata par Ukrainas kara pieteikumu “republikai”, jo vainojami esot ukraiņu diversanti.
Viens no pazīstamākajiem Doņeckas separātistu kaujinieku komandieriem Motorola “ar dzīvību nesavienojamas traumas” guva spēcīgā bumbas sprādzienā savas mājas liftā. Pēc neoficiālām ziņām, arī viens no miesassargiem gājis bojā, bet vēl vairāki ievainoti. Plastīda sprāgstviela piestiprināta pie atkritumu vada sienas, iepretim liftam par spīti tam, ka Motorolas mājokli deviņstāvu daudzdzīvokļu mājā dienu un nakti apsargāja bruņoti vīri.
“Žēlastības nebūs”
DTR vadītājs Zaharčenko pasteidzies pavēstīt, ka atentāta pasūtītāji esot zināmi un arī izpildītājus noskaidrošot. “Es to saprotu tā, ka Ukrainas prezidents Petrs Porošenko ir pārkāpis pamieru un pieteicis mums karu. Nu tagad gaidiet… Pietiek,” piedraudējis Zaharčenko, liekot saprast, ka sarunu laiks beidzies. DTR līderis tāpat atklāti draudēja visiem Ukrainas spēka struktūrās dienošajiem, kā arī viņu ģimenes locekļiem – tagad tie atrodoties “ārpus likuma”, turklāt ne tikai Austrumukrainā, bet arī citās Ukrainas vietās: “Kad mēs atnāksim pie jums mājās, nekādas žēlastības nebūs.”
Drīz pēc atentāta internetā parādījās 11 sekunžu videosižets, kurā četri maskoti vīrieši apgalvo, ka tieši viņi nogalinājuši Motorolu. “Šis video ir ierakstīts Doņeckā, kur mēs tikko likvidējām pazīstamo teroristu Motorolu. Zaharčenko – tu esi nākamais!” paziņo pustumsā stāvošās personas un paceļ rokas nacistu sveicienā. Fonā redzamais karogs norāda uz piederību ukraiņu nacionālradikāļu organizācijai “Misanthropic Division”, tomēr šīs organizācijas vadītājs ukraiņu medijiem jau noliedzis saistību ar notikušo, nosaucot sižetā redzamos par “pozētājiem”. Savukārt Ukrainas Iekšlietu ministrijas pārstāvis Pavlova nāvi žurnālistiem komentēja ar vārdiem: “Terorists Arsēnijs Motorola Pavlovs ir iznīcināts. Šķiet, to izdarījuši viņa paša rokaspuiši atbilstoši teroristiskās cilvēknīšanas internacionāles [principiem].”
Motorola nav pirmais Doņeckas un Luhanskas separātistu līderis, kas pēkšņi “pazudis” vai nogalināts. Kaut separātisti tradicionāli vaino Ukrainas specdienestus, apritē ir arī versija, ka vietējās “autoritātes” krīt par upuri savstarpējiem ķīviņiem vai arī tādēļ, ka kļūst nekontrolējami vai vienkārši sāk traucēt vietējai priekšniecībai un vadībai Maskavā. Kā norādījusi Ukrainas Aizsardzības ministrija, par “neuzticamiem” kļuvušos separātistu komandierus parasti pēc tam aizvieto ar Krievijas armijas virsniekiem.
Vienkārši nogalināja
Tāpat kā citi prokrievisko kaujinieku komandieri, Arsēnijs Pavlovs uzradās nez no kurienes, karam Austrumukrainā sākoties. Šie iepriekš nezināmie tipi pārstāvēja lielākoties vai nu Krievijas specdienestus, vai zemākos sociālos slāņus. Haosa apstākļos brutalitāte ļāva ātri izvirzīties. Par Pavlovu zināms faktiski tikai tas, ko viņš pats stāstījis medijiem. Proti, ka dzimis 1983. gadā Krievijas pilsētā Uhtā, trīs gadus sakarnieka specialitātē dienējis jūras kājniekos Krievijā, divreiz karojis Čečenijā. Pavlovs piedalījās visās svarīgākajās 2014. – 2015. gada Austrumukrainas kaujās pie Slavjanskas, Ilovaiskas, Doņeckas lidostā un pie Debaļceves. Tur viņu pēc pavārda Motorola arī iepazina mediji. 2014. gada jūnijā intervijā krievu ultranacionālistu laikrakstam “Zavtra”, jautāts, kā nonācis Ukrainā, Motorola klāstīja: “Iesēdos vilcienā un atbraucu. Neiedziļinājos. Šeit ir krievi, tāpēc arī atbraucu.” Jau Maidana laikā viņam kļuvis skaidrs, ka “tas ir karš”, bet, kad “naciķi” sākuši draudēt, ka “nogalinās krievus”, nevēlējies vairs gaidīt.
Ukrainā pirmo reizi Pavlovu pamanīja 2014. gada martā prokrieviskā mītiņā Harkovā. 2015. gada 16. janvārī viņa vārdu jau iekļāva ES sankciju sarakstā. Ukrainā pret Motorolu 2015. gadā ierosināja krimināllietu saistībā ar kara noziegumiem. Pavlovs pazemoja, spīdzināja gūstekņus un rīkoja publiskas nošaušanas. “Vienkārši pienāca un ar pistoli nogalināja cilvēkus,” liecinājis viens no atbrīvotajiem ķīlniekiem. Ir vairākas liecības, ka viņš personīgi nogalinājis vienu no sagūstītajiem Doņeckas lidostas aizstāvjiem. 2015. gada 3. aprīlī telefonsarunā ar ukraiņu žurnālistu Motorola atklāti paziņoja, ka nogalinājis 15 gūstekņus, taču tas viņam neko nenozīmējot. Piebārstot leksiku ar lamuvārdiem, viņš toreiz sacīja: “Es 15 gūstekņus esmu nošāvis. Man vispār po… Bez komentāriem. Ja gribu, nogalinu. Ja negribu, nenogalinu.” Tajā pašā laikā Doņeckas “republikā” Motorola skaitījās varonis, īpašas prettanku vienības komandieris pulkveža pakāpē. Karadarbības laikā viņš vairākreiz tika ievainots un pēc tam atpūtās Krimā, kā arī ārstējās Sanktpēterburgā.
Separātistu komandieru liktenis
Aleksandrs Bednovs “Betmens” – nogalināts uzbrukumā autokolonnai Luhanskas apgabalā 2015. gada 1. janvārī
Aleksejs Mozgovojs – Luhanskas kaujinieku vienības “Spoki” komandieris, nogalināts atentātā pie kontrolpunkta Luhanskas apgabala Mihailovkas ciemā 2015. gada 23. maijā.
Pāvels Dremovs – Luhanskas kazaku vadītājs, nogalināts, uzspridzinot viņa auto uz šosejas netālu no Pervomaiskas pilsētas 2015. gada 12. decembrī.
Vairāki “slavu” guvušo Doņeckas un Luhanskas separātistu komandieri, tādi kā “Babajs” (īstajā vārdā Vladimirs Timofejevs vai Aleksandrs Možajevs) un Igors Strelkovs – Girkins ir pametuši Ukrainas teritoriju un slēpjas Krievijā.
