Donbass par katru cenu: Krievija septiņās dienās grib izdarīt to, ko nespēja divos mēnešos 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievija Donbasa reģionā šonedēļ uzsākusi liela mēroga uzbrukuma operāciju, kuras mērķis acīmredzot ir līdz pareizticīgo Lieldienām 24. aprīlī vai 9. maijam gūt militārus panākumus, kas uzlabotu ukraiņu sīvās pretestības dēļ pamatīgi iedragāto Krievijas armijas prestižu.
Piemēram, “atbrīvot” pašpasludināto un pašiedomāto Doneckas un Luhanskas “tautas republiku” teritoriju. Tas ir uzbrukums, ko eksperti gaidīja jau nedēļu un kura dēļ, kā uzskata, Krievijas armija izšķīrās atvilkt karaspēku no Kijivas, lai to izmantotu Austrumukrainā.
Aplenkuma draudi
“Šobrīd jau var konstatēt, ka Krievijas karaspēks ir uzsācis kauju par Donbasu, kam sen gatavojies. Ļoti ievērojama visas Krievijas armijas daļa tagad koncentrēta šim uzbrukumam. Lai cik daudz Krievijas karavīru tur sadzītu, mēs cīnīsimies,” tradicionālajā nakts uzrunā no svētdienas uz pirmdienu savā “Telegram” kanālā uzsvēra Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Zelenskis atzīmēja, ka iebrucēji Ukrainas austrumos un dienvidos pēdējā laikā mēģina uzbrukt “nedaudz” pārdomātākā veidā nekā agrāk, jo pat krievu ģenerāļi, kas nav raduši rēķināties ar zaudējumiem, aptvēruši, ka, tādā garā turpinot, tiem vairs nebūs ko sūtīt kaujā.
Tāpēc Krievijas karaspēks izdara spiedienu un meklē vājo vietu Ukrainas aizsardzībā, lai atrašanas gadījumā tur raidītu savus galvenos spēkus.
Par kara “otrās fāzes” sākumu pirmdienas vakarā tāpat paziņoja Zelenska biroja vadītājs Andrijs Jermaks, uzsverot, ka Ukrainas armija tam ir gatava. Pieņem, ka Krievijas karaspēkam dots uzdevums septiņu dienu laikā, līdz 24. aprīlim, ieņemt Ukrainas Luhanskas un Doneckas apgabalus to administratīvajās robežās, lai varētu paziņot, ka “tautas republikas” ir “atbrīvotas”.
Prokremlisko marionešu “republiku” rīcībā 2015. gada karā nonāca vien daļa šo apgabalu, bet tagad 9. maijā Kremlis varētu paziņot, ka “militārā operācija” Ukrainā noslēgusies ar “uzvaru”. Novērotāji neizslēdz, ka varētu sekot pauze, pēc kuras Krievija atkal mēģinātu uzbrukt Kijivai.
Vēl citu ekspertu, tostarp ASV bāzētās domnīcas “Institute for the Study of War” (“Kara studiju institūts”) ieskatā, Krievijas armijas galvenais uzdevums ir ar triecieniem no ziemeļiem un dienvidiem pie Kramatorskas saslēgt aplenkuma loku ap spēcīgo Ukrainas armijas grupējumu Austrumukrainā – scenārijs, par kuru runā kopš karadarbības sākuma.
Arī Ukrainas militārais eksperts Olehs Ždanovs medijiem paudis, ka Krievija vispirms vēlēsies noslēgt aplenkuma loku.
Tad tā varētu izvirzīt ultimātu – atļaut ukraiņiem iziet, apmaiņā pieprasot atdot Doneckas un Luhanskas apgabalu teritorijas bez kaujas.
Domāt nav laika
Par plašu Krievijas armijas uzbrukumu visā Doneckas frontes līnijā pirmdienas rītā pavēstīja arī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Danilovs. Ienaidnieks cenšoties pārraut ukraiņu aizsardzību pie Luhanskas un Harkivas.
Ukrainas austrumu Luhanskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs tajā pašā dienā atzina, ka Krievijas karaspēks pārņēmis kontroli pār Luhanskas apgabala rietumdaļas Kreminnas pilsētu, kurā pirms kara dzīvoja 19 tūkstoši cilvēku.
Kauja par apdzīvoto vietu ilgusi trīs stundas, un Krievijas karaspēks to ieņēmis, izmantojot lielu skaitu bruņutehnikas – “uz katru Ukrainas armijas karavīru vadu (līdz 45–50 cilvēkiem) pa 40 bruņutehnikas vienībām”.
Ukraiņu karavīri atkāpušies uz iepriekš sagatavotu aizsardzības līniju. Kreminnas civiliedzīvotāji organizēti evakuēties nepaspēja, tāpēc otrdienas rītā Haidajs savā “Telegram” kanālā aicināja visus Luhanskas apgabala civiliedzīvotājus doties prom nekavējoties: “Laika pārdomām vairs nav. Lēmums jāpieņem ātri.
Brauciet prom! Glābiet savu dzīvību, lai nekļūtu par lētu darbaspēku vai netiktu mobilizēti okupācijas karaspēkā.
Tos, kuri nepiekrīt, krievi nogalina uz vietas. Evakuējieties… Autobusi gaida!”
Intervijā telekanālam “Nastojašceje vremja” (“Current Time”) Haidajs atzina, ka niknās kaujas apgabalā maina situāciju ne pa dienām, bet stundām. Bēgļiem tiek solīts nepieciešamais atbalsts. Amatpersona neslēpa, ka daļa vietējo tomēr paliek: “Īstenībā ļoti grūti saprast, kas galvā cilvēkiem, kuri paliek. (..)
Pats galvenais taču ir, ka jūs saglabājat savu un tuvinieku dzīvību! Ne jau māju, dzīvokli vai mēbeles, kas tur atrodas.
Jo, ja jūs paliksiet tai dzīvoklī, ja tajā trāpīs šāviņš, tad jūs iesiet bojā, un ar to arī viss beigsies!”
Vakar apšaudēm bija pakļautas praktiski visas Ukrainas kontrolētās apdzīvotās vietas Luhanskas apgabalā. Apgabala pilsētās Rubižnē un Popasnā karadarbība notika ielās, taču vismaz otrdien ukraiņiem izdevās pretinieku atsist.
Krievijas mediji koncentrējuši uzmanību uz Mariupoli, kur arī sācies jauns uzbrukums metalurģiskā kombināta “Azovstaļ” teritorijai. Tajā nocietinājušies vairāki tūkstoši pilsētas aizstāvju. Pēc vietējās policijas ziņām, tur atrodas arī ap tūkstoti civiliedzīvotāju.
Krievijas Aizsardzības ministrija vakar kārtējo reizi aicināja Ukrainas karavīrus Mariupolē nolikt ieročus: “Krievijas bruņotie spēki no jauna piedāvā nacionālistu bataljoniem un ārvalstu algotņiem iespēju izbeigt militāro aktivitāti un nolikt ieročus, sākot ar dienasvidu. Ikvienam, kas noliks ieročus, garantēta izdzīvošana.” Ultimāta termiņš beidzās vakar plkst. 16 pēc Latvijas laika.
