Juris Ciganovs: Internetā “piedraud” izrēķināties ar vēl neapstiprinātu premjeru 16
Politisko kapitālu vai to, ko nu katrs ar šo jēdzienu saprot, var mēģināt iegūt un uzturēt dažādiem paņēmieniem. Izdodot neadekvātas skaņas pensijas vecumā esošu līdzpilsoņu tuvumā pie parlamenta ēkas vai rādot pa logu vienīgi saviem dienesta biedriem zināmas pirkstu zīmes. Vai arī piesolot iedot pa degunu vēl neapstiprinātam premjeram. Tiesa, ne klātienē, bet gan virtuālā interneta vidē. Tādā veidā ir izcēlies prokrieviskās organizācijas “GVD Baltija” vadītājs Staņislavs Bukains, kurš plašsaziņas līdzekļu (un, cerams, arī Latvijas drošības sargājošo iestāžu) redzeslokā nonāca kādu brīdi iepriekš, cenšoties izrādīt savas simpātijas pret Ukrainas likumīgo varu un ukraiņu tautu karojošajiem Luhanskas un Doņeckas separātiskajiem teroristiem. Viņš piesolīja nominētajam Ministru prezidenta kandidātam Mārim Kučinskim, “kura vārdu viņš pat iepriekš nebija dzirdējis”, ka atvedīs uz Latviju savus “bratokus” no tālā Donbasa. Kāpēc? Tāpēc, ka Kučinskis noteikti likvidēšot krievu skolas un “ja aiztiksiet krievu skolas, tad puiši atgriezīsies…”. “Puiši” – tie ir domāti teroristi no Donbasa. Šis aicinājums bija publicēts minētās personas personīgajā kontā sociālajā vietnē “Facebook”, un domājams, ka, lai arī šī vietne nav vispārnacionāli aptverta, šāds aicinājums ir līdzvērtīgs savulaik lielinieku laikā izlīmētajām lapelēm “nost cara patvaldību!”, par ko krievu ķeizara laikā 20. gadsimta sākumā ķēra un lika tuptūzī. Šobrīd ir 21. gadsimts un “Facebook” publicēto izlasa daudzi tūkstoši. Atcerēsimies, nesen Latviju pāršalca vests, ka kādam tukumniekam iznākušas klapatas ar līdzīgā sociālās komunicēšanas vietnē izteikto aicinājumu neizrādīt simpātijas pret Latvijā ienākošajiem patvēruma meklētājiem. Ja nemaldos, tad Drošības policija šim cilvēkam piesolīja pat reālu cietumsodu par nacionalās neiecietības veicināšanu. Vai Bukaina gadījumā viņa rīcība nav aicinājums uz valsts varas maiņu vardarbīgā ceļā? Lai gan viņš taču nav tiešā veidā aicinājis to darīt… Tikai piedraudējis, ka paaicinās pie sevis savus draugus no tālā Donbasa…
Kā zināms, topošās valdības smagajās veidošanas sarunās vispārizglītojošo skolu apmācību valodas maiņa nebūs aktuāla pat ne deklarāciju līmenī, tomēr diez vai šāds notikumu pavērsiens ir tieši Bukaina nopelns.
Atceraties – izcilā krievu literatūras darba “12 krēsli” varonis Ostaps Benders teica: “Rietumi mums palīdzēs!” Analoģisks teiciens par Donbasu ir tāds pats ziepju burbulis kā viss Ilfa un Petrova radītā tēla teiktais. Jāsaka gan, ka Donbasa teroristu piesaukšana jau kādu brīdi vairs nav aktuāla, jo, tā kā Krievija acīmredzot uzskata šo savu ārpolitiskas virzienu par neperspektīvu, tad separātiskās aktivitātes šajā reģionā ir krietni pieklusušas. Palūkojieties, dažādās interneta vietnēs ir krietni mazāk videomateriālu ar kādreiz ārkārtīgi aktīvo donbasiešu teroristu vadoņu piedalīšanos. Krievijas plašsaziņas līdzekļos Luhanskas un Doņeckas “tautas republiku” tematika vairs nav pirmo lappušu slejās, bet Krievijas neatkarīgo interneta resursu un blogosfēras komantētāji atzīmē Putina izmisīgos mēģinājumus pieklājīgā veidā atkratīties no saviem bijušajiem protežētajiem separātistiem Ukrainā.
Pieļauju, ka viena no zemēm, ko minētais biedrs varētu piesaukt kā piemēru savai “necienīgajai” Dzimtenei, ir mūsu kaimiņzeme Batkrievija. No savas puses gribētu atgādināt, ka šīs zemes prezidents, kuru dažreiz mēdz saukt par kontinenta pēdējo diktatoru, ir piesolījis tiem saviem Donbasā karojošajiem tautiešiem, gadījumā ja viņi sadomās atgriezties Baltkrievijā, parādīt tādu “kuzjas māti”, ka tiem ne tikai pāries visa vēlme vēlreiz šķērsot robežu, bet viņi paši salēks Melnajā jūrā un tur arī paliks. Un uz to kaimiņvalsts prezidents “svētīja” savus specdienestus. Nedemokrātiski, toties iedarbīgi.
