Krievijas demonizētais ASV karakuģis viesojas Rīgā 4
Uz trim dienām Rīgā ieradies ASV Ārleja Bērka klases vadāmo raķešu kuģis iznīcinātājs “USS Donald Cook”, kuru kā draudu savai drošībai propagandas vēstījumos izmanto Krievija. Vēl nesen kuģis nokļuva pasaules mediju uzmanības centrā, kad, atrodoties Baltijas jūrā, tam zemā augstumā pietuvojās divi Krievijas bumbvedēji “Su-24”.
2014. gada aprīlī pēc tam, kad Krievija Krimā bija izsēdinājusi “zaļos cilvēciņus” un īstenojusi nelikumīgo Krimas aneksiju, ASV nosūtīja kuģi “USS Donald Cook”uz Melno jūru. Oficiālā paziņojumā tika teikts, ka tas darīts, lai “paustu apliecinājumu sabiedrotajiem NATO un Melnās jūras partneriem, lai stiprinātu Amerikas saistības un uzlabotu starpoperacionalitāti, strādājot pie kopējiem mērķiem reģionā”. Tieši šajā laikā sākās Krievijas un “USS Donald Cook” īpašās attiecības – divas Krievijas “Su-24” lidmašīnas veica divpadsmit pārlidojomus ASV kuģim zemā augstumā. Notikušais ilga pusotru stundu un Krievijas lidmašīnas pilots neatbildēja. Toreiz tika izteikti pieļāvumi, ka Krievijas lidmašīnas mērķis bija, izmantojot elektroniskās karadarbības metodes, izsist no ierindas kuģa radarus un kaujas sistēmas. Vēlāk Krievija izmantoja amerikāņu kuģi savos propagandas nolūkos – stāsts par briesmīgo “Donaldu Kuku”, kurš it kā esot sūtīts, lai liktu šķēršļus Krimas nonākšanai Krievijas sastāvā, tika tēlaini atspoguļots propagandas filmā “Krima: ceļš uz dzimteni”, kuru pērn pavasarī, atzīmējot Krimas aneksijas gadadienu, demonstrēja Krievijas telekanāls “Rossija 1”. Tajā kāda Krievijas militārpersona apgalvoja, ka Krievija amerikāņiem esot nodemonstrējusi savu jauno ieroci “Bastion”. ASV kuģis tā nobijies, ka “apmetis astoņnieku” un steigšus devies prom no Krimas pussalas. ASV Aizsardzības ministrija gan vēlāk paziņoja, ka šāda incidenta neesot bijis un filmā paustais ir izdomājums.
2014. gadā Melnajā jūrā ASV kuģis piedalījās mācībās ar Turcijas jūras spēku fregati “Fatih”, bet 2015. gada janvārī tam bija kopīgi vingrinājumi ar Ukrainas jūras spēku kuģi “Hetman Sahaydachniy”. Tomēr Krievija par seno “paziņu” nav piemirsusi – šā gada 12. aprīlī divi Krievijas iznīcinātāji “Su-24” vairākas reizes zemā augstumā šķērsoja “USS Donald Cook” laikā, kad tas īstenoja vingrinājumus starptautiskajos ūdeņos Baltijas jūrā 130 kilometrus no Kaļiņingradas. Tas notika laikā, kad Polijas gaisa spēku helikopters plānoja pacelties no kuģa klāja. Ap kuģi esot riņķojis arī Krievijas “Ka-27” helikopters. Pašlaik kuģis, kura lielākais ierocis ir radaru sistēma, kas spēj ātri noteikt un notriekt ienaidnieka raķetes, ir ieradies Rīgā.
ASV vēstniecības Latvijā preses un kultūras nodaļa uzsver, ka vizītes mērķis ir apliecinājums ASV un Latvijas sadarbībai, nodrošinot stabilitāti, drošību un labklājību ne tikai Baltijas jūras reģionā, bet visā Eiropā. “Kuģa klātbūtne Baltijas jūrā demonstrē ASV apņēmību nodrošināt NATO kolektīvo drošību operācijas “Atlantic Resolve” laikā,” uzsver vēstniecība. Vakar ar kuģi, kurš bija piestājis Rīgas ostā Sarkandaugavas piestātnē, varēja iepazīties žurnālisti. Tās laikā kuģa kapteinis Čarlzs Hamptons tikās ar Rīgas vicemēru Andri Ameriku. No rīta staigājot pa kuģi, bija redzami jūrnieki, kas dzēra rīta kafiju un tēju, kā arī tā otrais leitnants Brensons Meičens stāstīja par kuģa spējām. Kopumā uz kuģa atrodas 300 cilvēku liela apkalpe. B. Meičens uzsvēra, ka, lai arī kuģa apkalpes locekļiem pietrūkstot savu ģimenes locekļu, tomēr viņiem attāluma sajūtu palīdzot pārvarēt un justies labāk “otra ģimene” – jūrnieki.
Vislielāko mediju interesi bija izraisījuši kuģa nesenie “piedzīvojumi” ar Krievijas lidaparātiem Baltijas jūrā. Kuģa kapteiņa vietnieks Metjū Pauels notikušo sauc par incidentu. “Mēs veicām gaisa operācijas kopā ar Polijas gaisa spēkiem, un divas Krievijas lidmašīnas 30 metru augstumā un 10 metru no kuģa pietuvojās mums. Krievijas lidmašīnām tuvojoties kuģim, mēģinājām sazināties ar tām angļu un arī krievu valodā, taču nesaņēmām atbildi. Notikumi norisinājās stundu,” teica M. Pauels, kurš notikušo raksturoja kā bīstamu, jo jebkurā gadījumā, kad kuģim tik tuvu pietuvojas svešas lidmašīnas, pastāv negadījuma riski, jo nav zināmi tā nolūki. Lidmašīnas lidojušas bez bruņojuma. Viņš atminējās arī notikumus 2014. gadā ar Krievijas lidmašīnām Melnajā jūrā, taču plašāk tos nekomentēja. Neesot pazīmju, ka pēc nesenā incidenta Baltijas jūrā būtu cietušas kuģa radarsistēmas. Kuģis Rīgu atstās rīt, bet tā tālākā misija drošības apsvērumu dēļ netiek atklāta.
