“Domu filtrs” kritiskai domāšanai 0
Jau 8.maijā TV24 ēterā būs skatāms jauns raidījums “Domu filtrs”, kura galvenais mērķis ir uzsākt sabiedrībā diskusiju par kritisko domāšanu. Tā kā pēdējo gadu notikumi pasaulē – Covid-19 un Krievijas karš Ukrainā radījuši milzīgu informācijas apjomu, kurā cirkulē arī daudz nepatiesas un sagrozītas informācijas, prasme kritiski domāt ir jo īpaši svarīga, lai katrs pats spētu skaidri formulēt savu dzīves pozīciju un vērtības.
Raidījums tapis sadarbībā ar nodibinājumu fondu „TAVS ATBALSTS”, kas īsteno dažādus sociālus projektus, kā arī nodrošina kopfinansēšanas projektu platformas TavsAtbalsts.lv darbību. Fonda vadītāja Inese Leoho-Čudare stāsta, ka iecere par šāda raidījuma veidošanu tapusi domājot, ko fonds var dot Latvijas jauniešiem un sabiedrībai kopumā, lai mūsdienu saspringtajos ģeopolitiskajos apstākļos un arī ikdienā arvien vairāk sāktu analizēt un izsvērt pieaugošo un pretrunīgo informācijas plūsmu.
Svarīgākā prasme nākotnes pilsoņiem
“Radās doma, ka varētu tapt raidījums par kritisko domāšanu, kurā par šo tēmu tiktu runāts caur piemēriem, ekspertu viedokļiem un arī ar pašu jauniešu iesaisti diskusijās. Kritiskā domāšana jaunajiem cilvēkiem ir būtiska ne vien tādās sarežģītās situācijās kā Krievijas iebrukums Ukrainā vai Covid-19 pandēmija, tā ir vērtīga arī ikdienā. Piemēram, izsverot, kādu augstāko mācību iestādi izvēlēties, izvērtējot dažādus problēmjautājumus, kuru mūsu sabiedrībā netrūkst, kā arī domājot par sev būtiskām lietām un vērtībām,” saka Inese Leoho-Čudare.
Viņa ir gandarīta, ka ideju par šāda raidījuma nepieciešamību atbalstīja daudzi atsaucīgi uzņēmēji, un “nu jau esam tik tālu, ka 8.maijā būs pirmais raidījums”.
Raidījuma vadītājs Ansis Bogustovs atzīst, ka fonda „TAVS ATBALSTS” iniciatīva par šāda raidījuma veidošanu viņu pozitīvi pārsteigusi. “Nav noslēpums, ka pārsvarā šāda veida projekti medijos tiek veidoti tad, ja ir vinnēti Sabiedrības integrācijas fonda projekti. Taču šoreiz tā ir privāta iniciatīva, jo kā fonda pārstāvji, tā arī projektu atbalstījušie uzņēmēji ļoti labi saprot, ka nākotnes pilsoņiem viena no svarīgākajām prasmēm ir kritiskā domāšana. Tas ir arī nācijas pašsaglabāšanās jautājums. Lai Latvijas valsts nākotnē pieņemtu savus lēmumus par to, kas tad ir droši, ekonomiski izdevīgi mūsu valstij, bez kritiskās domāšanas nevarēs. Man šajā ziņā patīk tas projekts.”
Tikpat pašsaprotami, kā tīrīt zobus…
Ansis Bogustovs atgādina, ka iepriekšējos pāris gadus TV24 ēterā jau bija skatāms raidījums “Meli un fakti”, un “Domu filtrs” zināmā mērā ir tā turpinātājs. Tikai šoreiz fonds ieteicis veidot vairāk jauniešu auditorijai adresētu raidījumu. Arī Ansis atzīst, ka jauniešiem tas tiešām ir nepieciešams.
“Būdams vēstures skolotājs Ādažu vidusskolā redzu, ka kritiskā domāšana jauniešu vidū pandēmijas laikā ir pat samazinājusies. No vienas puses pieradām vairāk dzīvot un strādāt attālināti, internetā, bet no otras puses šī “attālinātā dzīve” bija tik nogurdinoša, ka pat pieaugušie, kuri labi zina, ka katru informāciju vajag vismaz divreiz pārbaudīt, tam nereti atmet ar roku. Diemžēl princips “filtrē, ko domā”, sabiedrības uztverē vēl nav iesakņojies kā pats par sevi saprotams ieradums. Taču tam vajadzētu būt tikpat svarīgam, kā zobu tīrīšanai no rītiem,” saka Ansis.
Arī Inese Leoho-Čudare piekrīt, ka kritiskā domāšana ir galvenais filtrs, kas informatīvajā telpā ļauj katram pašam priekš sevis atsijāt graudus no pelavām.
“Mēs noteikti negribam, lai visi domātu vienādi. Arī Latvijas Universitātes pasniedzējs, filozofijas doktors Artis Svece saka: “Mērķis nav panākt, lai mēs visi domājam vienādi. Mērķis ir panākt, lai mēs vispār domājam un izvērtējam.” Jo īpaši tas attiecas uz tā saucamajām viltus ziņām. Jāprot izvērtēt, kam mēs ticam, kā saprotam, ka šī ir patiesa, bet tā nepatiesa ziņa. Jautājums – kam mēs uzticamies? – noteikti būs arī viena no raidījuma tēmām. Kāpēc mēs, sīkāk neanalizējot, ticam kāda teiktajam? Kādēļ nepieejam tam ar nedaudz kritisku vērtējumu? Varbūt viņš tā saka, jo tā ir izdevīgi teikt attiecīgā situācijā,” saka Inese.
No “sāpīgiem jautājumiem” nevairīsies
Raidījumā kopā ar pieaicinātajiem viesiem, dažādu jomu ekspertiem, jaunieši diskutēs par sev un arī daudziem mūsu sabiedrībai nozīmīgiem, problemātiskiem un arī sāpīgiem jautājumiem. Piemēram, par daudzkārt krievvalodīgajā auditorijā piesaukto rusofobiju, reliģisko domāšanu, jauniešu subkultūru, demokrātiju un simboliem, vērtībām un citām interesantām tēmām.
Ansis Bogustovs stāsta, ka raidījumā nebūs didaktiskas pieejas, kurā kāds centīsies jauniešiem uzstiept savu patiesību, tā būs diskusija, kurā gan eksperti, gan jaunieši par attiecīgo problēmu diskutēs katrs no sava izpratnes līmeņa. “Tam profesoram, kurš visu zina un mazliet “besās”, cik maz tas tiek izmantots no jauniešu puses, būs jāspēj savu viedokli par attiecīgo jautājumu izskaidrot mazliet piezemētāk un vienkāršāk, savukārt jaunietim jāļauj par to pačalot, jāļauj arī kļūdīties un kaut ko izzināt. Arī skolā mēs ejam, lai kaut ko iemācītos, nevis kautrētos no tā, ka kaut ko nezinām. Centīsimies rast atbildes uz jauniešus interesējošiem jautājumiem, izskaidrot to, kas viņiem līdz galam nav saprotams un ko viņi vēlas izprast padziļinātāk,” tā Ansis.
Izvilkt kvadrātsakni no taisnības
Vēl viena būtiska tēma ir diskusiju prasmes un kultūras attīstīšana. “Bez diskusijas, bez sarunas, kritiskās domāšanas prasmes attīstīt nav iespējams,” uzsver Ansis. Viņš neslēpj, ka uztraukumu raisa arī jauniešu vidē iecienītais sarunu veids, kurā ļoti bieži dominē īsi un kategoriski vārdi, īsziņas, komentāri, laiki, šērošana. “Tā nav saruna tādā izpratnē, kurā ir klāt precīzi nolasāmas emocijas un intonācijas, tur nav tā acu skatiena, kāds ir, teiksim, sarunājoties divām kundzītēm pie kafijas tases vai diviem sporta faniem. Diemžēl jauniešu komunikācijā vairāk apmaināmies ar vizuāliem simboliem, smaidiņiem un īkšķīšiem uz augšu vai leju. Tas viss ir tik koncentrēti, bet nianšu pietrūkst. Taču kritiskai domāšanai tā niansētība, gatavība uzklausīt otru un apmainīties dažādiem viedokļiem ir svarīga. Jāprot uzklausīt otru arī tad, ja tev viņa teiktais nepatīk. Kvadrātsakne no taisnības tiek izvilkta, analizējot vairākus avotus,” saka Ansis.
Savukārt Inese uzsver, ka viena no fonda „TAVS ATBALSTS” vērtībām ir domājoša un līdzdarbojošās sabiedrība. “Ja mēs visi izglītojamies un attīstāmies, tad arī sabiedrība kopumā ir inteliģentāka. Svarīgi, lai mums būtu pašiem savs viedoklis, taču ne mazāk būtiski ir prast diskutēt, uzklausīt otra viedokli, izlemt un saprast. Piemēram, ja paskatāmies uz cilindru no dažādām pusēm, tad redzam, ka tas ir atšķirīgs. Kuram tādā gadījumā būs taisnība? Jāprot ieklausīties, pieņemt un nenosodīt arī citādu viedokli.”
Desmit raidījumu cikls “Domu filtrs” būs skatāms TV24 ēterā svētdienās plkst. 17.00.
