“Tas sašķels koalīciju un radīs tādu pašu spriedzi.” Rīgas domē domstarpības par pieminekļu demontāžu vai pārvietošanu 47
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Uz Rīgas domes Pieminekļu padomes ieteikumu demontēt vai pārvietot sešus objektus, kas saistīti ar padomju okupācijas laiku, Rīgas mērs Mārtiņš Staķis tviterī atbildēja, ka Rīgas domes šā brīža prioritāte ir pašvaldības budžeta pieņemšana, nevis pieminekļu demontāža. Par šo jautājumu koalīcijas iekšienē pastāv domstarpības. “Tas sašķels koalīciju un radīs tādu pašu spriedzi, kāda bija par ielu pārdēvēšanu,” atzīst Dāvis Stalts no vairākumu atbalstošā deputātu bloka “Kods Rīgai”. Viņš piekrīt, ka budžeta pieņemšana šobrīd ir aktuālākais jautājums, taču esot sajūta, ka arī pēc tam var notikt “pieminekļu jautājuma vilcināšana”.
Pēc Publiskās atmiņas centra piedāvājuma Rīgas domes Pieminekļu padome, kurā ir pārstāvji no visām domes frakcijām un eksperti, rekomendēja Rīgas domei demontēt vai pārvietot sešus objektus – rakstnieka Andreja Upīša pieminekli Kronvalda parkā pie Kongresu nama, netālu no tā esošo krievu dzejnieka Aleksandra Puškina pieminekli, kā arī akadēmiķa, PSRS sociālistiskā darba varoņa Mstislava Keldiša pieminekli kanālmalā pretim Latvijas Universitātei. Pieminekļu padome arī ieteica demontēt rakstnieces Annas Sakses skulptūru, kas atrodas Gaujas ielā 1, piemiņas plāksni vēsturniekam Jānim Zutim Basteja bulvārī 12 un piemiņas plāksni kompartijas tipogrāfijai Čiekurkalna 1. garajā līnijā.
Lēmumi nebūšot strauji un emocionāli
Rīgas mērs M. Staķis savu viedokli par padomes lēmumu izteica vairākos tvitera ierakstos. Tajos viņš atgādināja, ka ir novākti okupāciju slavinošie monumenti pilsētvidē, ko pašvaldība “paveica ātri un profesionāli, bet par citiem pieminekļiem lēmumi nebūs ne strauji, ne emociju iespaidā pieņemti”. Viņš norādīja, ka Pieminekļu padomei ir konsultatīvs raksturs, tajā vairākumu veido eksperti, nevis deputāti, kuri savukārt pārstāv gan koalīciju, gan opozīciju.
Pašvaldība ņems vērā, ka padomes locekļu viedokļi par pieminekļu iespējamo pārvietošanu dalījās un balsojumi nebija viennozīmīgi, skaidroja M. Staķis. Tāpēc diskusijas tiks turpinātas kopā ar ekspertiem un sabiedrībā, bet tagad domei esot jākoncentrējas uz budžeta pieņemšanu. “Rīgas dome nebūs Andreja Upīša aprakstītais Laimes lācis, kas ar dažiem straujiem lēmumiem par pieminekļiem izdarīs tā, lai visi dzīvotu bez bēdām. Pacietību,” vēstīja M. Staķis, kurš nav nevienā partijā, bet visciešāk saistīts ar “Par/Progresīvajiem”, jo no šī politiskā spēka ievēlēts domē.
“Latvijas Avīzes” aptaujātie Rīgas domes koalīcijas pārstāvji uzsvēra, ka nav runa par šo objektu iznīcināšanu. “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Olafs Pulks arī aicināja nodalīt pieminekļus, par kuru demontāžu ir diezgan liela vienprātība, piemēram, par A. Puškina un M. Keldiša pieminekļiem. A. Puškinam ne tikai nav nekādas saistības ar Latviju, bet viņa pieminekli izvietoja Krievijas Federācija par saviem līdzekļiem, tas nebija saskaņots atbilstoši normatīvajiem aktiem, piebilda D. Stalts.
Pēc viņa un vēl vairāku deputātu domām, te pat nebūtu vajadzīgs domes lēmums “un to jebkurā brīdī var aizvest projām, tikai jāsaprot – uz kurieni”. Vislielākās diskusijas ir par A. Upīša pieminekli, jo daļa to vispirms uzlūko, vērtējot A. Upīša literāro darbību, bet – ne viņa nodarījumus, 1940. gadā Maskavā lūdzot uzņemt Latviju PSRS. O. Pulks gan uzsvēra, ka arī šā pieminekļa demontāža un pārvietošana ir neizbēgama, līdzko sāksies Kongresu nama rekonstrukcijas darbi. Kad šajā vietā būs akustiskā koncertzāle, piemineklis tur nevarēs atrasties. Par to, uz kurieni pieminekļus pārvietot, Rīgas domnieki, visticamāk, diskutēšot kopā ar Pieminekļu aģentūru un lietpratējiem.
“Upīša dēļ nevar noraut procesu”
Nacionālās apvienības/Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vadītāja vietnieks Dainis Locis uzskata, ka pēc budžeta pieņemšanas domniekiem vajadzētu nekavējoties “virzīties uz priekšu ar tiem objektiem, par kuru pārvietošanu ir vienprātība, jo nebūtu labi Upīša dēļ noraut visu procesu”. D. Locis piekrīt: “Mārtiņam Staķim ir taisnība, ka budžeta pieņemšana ir svarīga, bet tas taču neizslēdz viens otru un nav pamata kavēties arī ar lēmuma pieņemšanu par pieminekļiem.”
Viņaprāt, diskusijai par padomju laika paliekām ir jābūt plašākai, jo, piemēram, iebraucot Rīgā no Vidzemes puses, Brīvības ielas sākumā redzams sarkanarmietis ar automātu, bet neesot skaidrs, vai aiz tā ir arī apbedījumi, kas būtu jāizpēta. Kopā ar vicemēru Edvardu Ratnieku (NA) apmeklējot Rīgas skolas, D. Locis konstatējis, ka pie Rīgas 5. vidusskolas esot komjaunietes Zentas Ozolas piemiņas akmens, kuram arī tur vairs nevajadzētu atrasties. Šādas vietas, kurās ir okupācijas laiku glorificējoši objekti, esot vairākas.
Uz vaicāto, vai jautājums nesašķels koalīciju, O. Pulks atbildēja, ka ideoloģiskie jautājumi vienmēr ir jūtīgi, par tiem vienmēr politiķi pozicionēsies, tie arī nav mazsvarīgi jautājumi, bet koalīcijas stabilitāti viedokļu dažādība diez vai ietekmēšot. Līdzīgi pretrunīgas diskusijas notiekot arī sabiedrībā. Viņa ieskatā, labi būtu iegūt ar politiku nesaistītu ekspertu viedokli, ko ar šo mantojumu darīt. D. Stalts apsolīja, ka pēc budžeta pieņemšanas neļaus Pieminekļu padomes lēmumu aizmirst un, ja būs nepieciešams, tā aktualizēšanā tiks iesaistīta plašāka sabiedrība.
