“Lietuvas progress ir šokējošs” 11
Ne reizi vien gan Saeimā, gan sabiedrībā kopumā ir aktualizēts jautājums, kas īsti ir sīkās zādzības, par kuru izdarīšanu iestājas kriminālatbildība. Vai, piemēram, par vistas buljona kubiņa vai alkoholisko dzērienu pudeles nozagšanu ir jāsēž cietumā. Izrādās, ka Lietuvā un Igaunijā ir grozīts likums tā, lai noteiktu zemāko robežu sīkajām zādzībām, par kurām tiek saņemts sods. Tādējādi krietni atslogoti prokurori, lai viņi savu resursu var izmantot daudz nopietnāku noziegumu izmeklēšanā. Dekriminalizācija ļāvusi strauji samazināt uzskaitītos noziedzīgos nodarījumus, tāpēc Lietuvas un Igaunijas rādītāji pēc reģistrēto noziegumu skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju Baltijas valstīs ir krietni labāki nekā Latvijai.
Ē. Kalnmeiers: “Lietuvas progress ir šokējošs. Ja paskatās kopējo reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaitu, redzams, ka 2015. gadā Lietuvā šis skaitlis bija vairāk nekā 75 000, taču 2016. gadā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits mūsu kaimiņvalstī saruka līdz 55 184. Tātad samazinājums viena gada laikā ir par 17 159 noziedzīgiem nodarījumiem vai vairāk nekā 20%. Iedomājieties, kāds darbs ir jāizdara, lai reāli samazinātu noziedzības līmeni tik strauji. Šeit ir runa par pavisam ko citu – nevis faktisko reālo nozieguma skaita samazinājumu, bet gan par izmaiņām likumos, par dekriminalizāciju, kas ļauj strauji samazināt uzskaitītos noziedzīgos nodarījumus. Lietuvā ievērojamais kritums ir saistīts ar to, ka tur kriminālatbildība sākas, ja zādzība bijusi 100 eiro apmērā. Arī Igaunijā ir noteikts šis minimums un ievērojami atslogoti policijas, prokuratūras un tiesas resursi. Vai tas uzlabo drošību sabiedrībā, tas ir cits jautājums. Latvijā šādas izmaiņas nav notikušas. Aizvadītajā gadā piesavināšanās nelielā apjomā veidoja 24,6% no valstī kopā reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Tā ir politiska izšķiršanās, vai Latvija ir gatava ieviest kaut kādu diskutējamu apakšējo robežu zādzībām nelielā apmērā vai atstāt visu, kā bijis. Jāņem vērā, ka šie 24,6% ir apjoms, kas paņem reālu policijas darbu, kur tiek tērēti lieli resursi, lai izmeklētu šos noziedzīgos nodarījumus. Arī prokuratūras darbā tas ir liels apjoms.
Sabiedrībā bieži pārmet, ko tā prokuratūra uzrāda apsūdzības, ja nozagtās mantas vērtība ir 20 eiro. Bet tas jādara, ņemot vērā Krimināllikuma 180. pantu. Zagļiem tas nereti ir iztikas avots izdzīvošanai. Cilvēks dienā izdara divas trīs zādzības, viņu aiztur, noformē dokumentus, palaiž, un viņš dodas uz nākamo veikalu, lai turpinātu zagt. Ja to atstāsim pilnīgi bez reakcijas, tas veicinās šā noziedzīgā nodarījuma izplatību. Tā ir problēma, kas jārisina kopā, ņemot vērā, ka valdības protokollēmumā ir noteikts, ka šogad ir jāizstrādā grozījumi kriminālprocesa likumā par kriminālprocesa vienkāršošanu, resursu tērēšanu nenozīmīgai kriminālprocesu izmeklēšanai. Tas ir viens reāls jautājums, kas ir jārisina, uzreiz gatavu recepti neviens nepateiks. Tas ir arī politisks jautājums – divas vai trīs reizes Saeimā mēģināja, bet nesekmīgi.”
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš nevarēja atbildēt uz jautājumu, vai Saeima darīs ko lietas labā, lai grozītu likumu un atvieglotu tiesībsargājošo iestāžu darbu, kā to izdarījušas kaimiņvalstis.
