Vai esat saskāries ar politiķiem, kuri, izstumti no ierastās vides, meklē jūsu palīdzību? 55
Ir bijuši, bet ne visai bieži. Ne tās pašas augšas pie manis ir nākušas. Relatīvi maz, salīdzinot ar intelektuālo vidusslāni, kas nāk visbiežāk. Politiķiem negribas domāt, ka viņiem kaut kas nav kārtībā, viņi labāk izdomā, ka viņu dzīvē ir pietrūcis garīgums – brauc to smelties uz Indiju, Tibetu, Nepālu… Brauc uz retrītu nometnēm pie Jura Rubeņa, daži aizraujas ar budismu…
Viens no jaunākajiem virzieniem psihoterapijā un ārpus tās, lai cilvēks sajustos labāk, ir tā sauktā apzinātība. Apzināties pēc iespējas vairāk savas sajūtas, emocijas, motīvus un dažāda veida domāšanas šablonus un aizspriedumus. Ko tik ar apzinātību neārstē! Sākot ar alkoholismu un narkomāniju, beidzot ar slimīgu kāri pēc varas, naudas un slavas. Cilvēkam jāsāk sarunāties ar sevi un jāpavaicā, kāpēc man īstenībā visu to vajag? Zinātne apliecina, ka tādas brīvās gribas mums nemaz nav. Alkatība un agresija ir smadzeņu programmas – jo augstāks testosterona līmenis vīriešiem un arī, iespējams, sievietēm, jo vairāk viņi tiecas pēc varas. Jautājums ir, vai man jābūt tādam biorobotam testosterona ietekmē vai varbūt labāk praktizēt apzinātību, kas nozīmē, ka es apturu darbību, bet sāku vairāk reflektēt – novēroju, kā man tā alkatība pieaug, sasniedz kulmināciju, bet es vairs nedzenos pēc tās, jo man pietiek. Tā var attīstīt pieres daivas tā saucamo prefrontālo garozu, kura ir galvenā mūsu atšķirība no pērtiķiem.
Apzinātībai līdzīgs vārds ir emocionālā inteliģence, un to vajadzētu audzēt. Tad cilvēks spēj labāk veidot attiecības, viņam nav jānogremdē citi konkurenti. Tad biežāk rodas jautājums – kāpēc gan ar viņiem nesadarboties? Vai nepietiek raust, jo naudu kapā nepaņemšu? Varbūt kaut kas tomēr jāmaina savos dzīves mērķos?
Dominanto tēviņu mantraušu grūtība ir empātijas un līdzcietības trūkums. Tieši empātija, altruisms un līdzcietība, nevis vara un kontrole ir svarīga dzīves jēgas un laimes izjūtas sastāvdaļa.
