Izstumtie no politikas dažkārt grimst depresijā, un viena no tādām personām bija Āris Auders, kurš savā laikā, būdams veselības ministrs, vēlējās ieviest radikālas izmaiņas veselības aprūpes jomā. Tiesa, nebija jau tā, ka viņš bija bez vainas, tomēr gala iznākums – bēdīgs. Vai šādos gadījumos ir iespējams atmodināt cilvēkā dzīvesprieku? 55
Ja cilvēkam izdodas atrast kādu citu ceļu, kur viņš var iegūt kaut kādu savu pašrealizāciju un sociālo lietderīgumu, tad, visticamāk, būs prieks dzīvot. Cik esmu sapratis, izlasot intervijas ar Āri Auderu, varēja savu lomu nospēlēt arī tas, ka viņš netika atpakaļ medicīnā. Medicīna bija viņa sirdslieta. Ar skujkoku kolekcionēšanu vien acīmredzot viņam nepietika. Tas ir kā, piemēram, bagātniekam – viņš ir sapelnījis daudz naudas, nu var beigt plēsties ar darbiem un spēlēt tikai golfu, bet viņam ar to ir par maz.
Ir kāds labs pētījums, kur viens cilvēks daudzu desmitu gadu ilgumā izpētīja noteikta veida cilvēkus, lai noskaidrotu, kur viņi redz savu dzīves jēgu. Sākumā gandrīz visi to redzēja bagātībā un slavas gūšanā. Vēlāk, kad tika izpētīts, kas nosaka dzīves labsajūtu, tika noskaidrots, ka galvenais ir labas, mīļas attiecības ar cilvēkiem. Būtiskākais ir cilvēku pār- orientēt uz to, kā izveidot siltas attiecības ar cilvēkiem gan ģimenē, gan ārpus ģimenes – ar draugiem, kolēģiem… Šis attiecību tīkls ir būtiskākais laimes sajūtai. Protams, ir nepieciešams arī noteikts naudas daudzums, jo nabadzīgajam ir grūti.
Vai depresijas skartie nonāk arī pie jums?
Vienā laidā. Lielākajai daļai ar laiku uzlabojas veselība. Depresija zināmā mērā ir simptoms, tāpat kā temperatūra gripas laikā. Ja cilvēks nepareizi veido savas attiecības ar dzīvi, ir ieciklējies kaut kādā vienā lietā, piemēram, bagātībā vai varā, ārējā izskatā un skaistumā. Agri vai vēlu pierādās, ka tas nedarbojas – bagātība pēkšņi izplēn, skaistums – novīst. Depresija sākas tad, ja šādai dzīves jēgai nav aizvietotāja.
