Rīgas Domes liktenis var izšķirties šonedēļ 0
Ja šogad notiktu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, tad pēc pēdējā laikā aizvadītajām Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām tikai retajai partijai vēl pietiktu spēka, lai ar pilnu jaudu tajās startētu, liecina noskaņojums politiķu aprindās. No domē pārstāvētajiem, iespējams, savu ietekmi varētu palielināt “Jaunā Vienotība”, kas ir atguvusies pēc krīzes partijā, un Nacionālā apvienība, kurai Rīgā ir stabils vēlētājs. Taču līdz šim valdošās “Saskaņas” viens no līderiem, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs ir pārliecināts, ka ārkārtas vēlēšanas Rīgā nebūs. “Neviens no 60 deputātiem to negrib. Varu apgalvot, ka neko labāku kā draudzīgu rīvēšanos, kas visus šos gadus nostrādāja, [viņi] nevar vēlēties,” uzskata J. Urbanovičs.
Uz vaicāto, kā viņš iztēlojas izvairīšanos no jaunām vēlēšanām, “Saskaņas” pārstāvis atbildēja, ka “tur nekādas aritmētikas nav, tur strādā citi politiskie likumi”. Pēc opozīcijas ierosinājuma, ceturtdien domes sēdes darba kārtībā ir jautājums par nesen ievēlētā Rīgas mēra Daiņa Turlā (“Gods kalpot Rīgai”) atbrīvošanu no amata. Drīz pēc viņa apstiprināšanas no “Saskaņas” frakcijas izslēdza četrus deputātus, starp kuriem bija arī vicemērs Vadims Baraņņiks, jo viņi ar savām prasībām nobremzēja citas ieplānotas izmaiņas domes vadībā. Tas tika uztverts kā nepieļaujams šantāžas mēģinājums centienos palielināt savu ietekmi. Šie deputāti izveidoja savu frakciju. Līdz ar to vairs ne valdošajai koalīcijai, kurā ir “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai”, ne opozīcijai, ko veido četras labējās partijas, vairs nav vairākuma – katrā pusē ir pa 28 deputātiem. Šādā situācijā domnieki sagaida balsojumu par Rīgas domes priekšsēža D. Turlā atbrīvošanu no amata.
Mērs vēlas visus iesaistīt
Neuzticību mēram ierosināja “Latvijas Attīstībai” frakcijas vadītājs Viesturs Zeps. “Vēlējos pārliecināties, kurā pusē kurš ir, vai mēs esam spējīgi nogāzt domes priekšsēdētāju,” “Latvijas Avīzei” paskaidroja V. Zeps. Viņš atzina, ka D. Turlais ir demonstrējis vairākas iniciatīvas, kas liecina par viņa vēlmi “paieties solīti pretim”, bet praktiski tas neesot jūtams. Ne V. Zeps, ne citi uzrunātie neņēmās prognozēt neuzticības balsojuma iznākumu, jo to varot ietekmēt dažādi apstākļi, ieskaitot to, cik deputātu piedalās sēdē. Domes priekšsēdētāja atbrīvošanai ir nepieciešama vismaz puse ievēlēto deputātu jeb 31 balss.
D. Turlais nevienu necenšas pārliecināt par atbalstu sev, bet ir konsultējies ar deputātiem un piedāvājis visiem iesaistīties domes darbā, veidojot frakciju padomi, “LA” paskaidroja domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Uģis Vidauskis. Šajās dienās D. Turlais bija uzaicinājis frakciju un komiteju vadītājus uz sapulci. No jaunās frakcijas uz to ieradās V. Baraņņiks, taču no opozīcijas neviens to neesot apmeklējis – tā visu laiku esot pārmetusi neiesaistīšanu darbā, bet tagad no šādas iespējas atsakoties. V. Zeps atzina, ka ir pienācis laiks “no bļāvējiem kļūt līdzatbildīgiem par domes darbu” un jaunā situācija šādu iespēju paverot. Ja D. Turlais ceturtdien paredzētajā balsojumā zaudēšot amatu, tad opozīcijai esot jāvirza uz posteni savs kandidāts, uzskata V. Zeps.
Budžets būs pārbaudījums
Ja D. Turlais zaudē amatu, domei divu mēnešu laikā ir jāievēl jauns domes priekšsēdētājs. Pretējā gadījumā valdībai, pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikuma, ir jālemj par domes atlaišanu, bet galīgo lēmumu pieņem Saeima. Līdz jaunām vēlēšanām dome var nonākt arī tad, ja trīs sēdes pēc kārtas nenotiek kvoruma trūkuma dēļ. Ja Saeima nolemj domi atlaist, tā nosaka arī termiņu, kad rīkojamas jaunas vēlēšanas, līdz tām ieceļot pagaidu administrāciju. Ja līdz nākamajām kārtējām vēlēšanām ir palicis mazāk par 15 mēnešiem, tad jaunas vēlēšanas vairs netiek rīkotas un strādā pagaidu administrācija.
“Latvijas attīstībai” pārstāvis V. Zeps lēsa, ka ārkārtas vēlēšanas varētu notikt decembra beigās. Jāatgādina, ka tas ir laiks, kad domei būtu jāpieņem nākamā gada budžets, pie kura sagatavošanas vajadzētu ķerties jau augustā. Ņemot vērā pēdējā gada notikumus, kad tiesībsargājošas iestādes pievērsa uzmanību iespējamajiem pārkāpumiem pašvaldības uzņēmumos, bet jo īpaši “Rīgas satiksmē”, jaunā budžeta sagatavošana varētu izrādīties smags pārbaudījums kā D. Turlajam, ja viņš amatu saglabās, tā citam pašvaldības vadītājam, ja tāds nāktu viņa vietā. Tas varētu atsaukties arī uz domē valdošo politisko spēku izredzēm nākamajās pašvaldību vēlēšanās, kuras arī Rīgā notiks 2021. gada jūnijā neatkarīgi no tā, vai domi atlaidīs vai neatlaidīs.
Taču nevienu no uzrunātajiem partiju pārstāvjiem šāda perspektīva nebiedē. “Gods kalpot Rīgai” (“GKR”) priekšsēdētājs Andris Ameriks, kurš tāpat kā Rīgas mērs Nils Ušakovs ir ievēlēts Eiropas Parlamentā, “LA” sacīja: “Grūtības norūda. Kuram tagad ir viegli.” Viņa pilnvaras partijas priekšsēža amatā beidzas 2020. gada rudenī, un viņš ir noskaņots iespēju robežās partijai palīdzēt. “GKR” neuztrauktu arī ārkārtas vēlēšanas, ja tādas būtu. Tajās partija varētu startēt arī ar atsevišķu sarakstu, pieļāva A. Ameriks. Jau gada sākumā “GKR” pārstāvji ar saviem izteikumiem lika manīt, ka vairs negrib būt “Saskaņas” satelīts, bet pēdējā laikā abu politisko spēku attiecības kļuvušas vēl saspringtākas.
Uz jautājumu, kurš tagad ir “Saskaņas” līderis domē, J. Urbanovičs zibenīgi atbildēja: “Nešaubīgi Nils Ušakovs ir un būs koalīcijas līderis.” J. Urbanovičs jaunas vēlēšanas nepieļauj. No opozīcijas to kā īsti labu risinājumu neatzina arī V. Zeps, atgādinot īso termiņu, uz kādu domi ievēlētu. “Arī vēlētāji gaida izlēmīgu rīcību,” sacīja V. Zeps. Taču viņš uzsvēra, ka visām opozīcijas frakcijām jebkurā situācijā būs kopīgs lēmums. “Attīstībai/Par” būtu gatava arī jaunām vēlēšanām, piebilda V. Zeps, atzīstot, ka viņš kā saraksta līderis pagaidām vēl neesot tik pazīstams. Taču arī tagadējais “Vienotības” frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām bijis līdzīgā pozīcijā. Tiklab “Attīstībai/Par” varot izvirzīt arī citu saraksta līderi.
V. Ķirsis uzskata, ka esošajā sastāvā šī dome vairs nespējot pieņemt svarīgus lēmumus – tā būtu tikai tāda mīņāšanās nepilnus divus gadus. “Tie cilvēki, kas mūs šajā situācijā ir ieveduši, paši vairs nespēj no tās izvest,” “LA” teica V. Ķirsis. Visvairāk no jaunām vēlēšanām varētu zaudēt Jaunā konservatīvā partija, jo tie līderi, kuru vadībā partija labi startēja 2017. gada vēlēšanās, tagad strādā valdībā un Saeimā. Taču viens no viņiem – Krišjānis Feldmans – “LA” apgalvoja, ka partijai jau esot gatavs saraksts arī varbūtējām domes ārkārtas vēlēšanām, bet tā pirmos numurus atklāt vēl nebija gatavs. “Mēs nevaram domāt tikai par to, kas mums ir politiski izdevīgi. Ir jādomā arī par rīdzinieku interesēm,” piebilda K. Feldmans.
