Dome vēl nav atlaista, bet partijas jau ieņem startu 0
Rīgas domes atlaišanas likums vēl nav pieņemts, bet partijas jau ieņem startu pirms jaunām vēlēšanām. Pretēji plānotajam galīgo lēmumu pieņemt jau 2020. gada 16. janvārī, šo grafiku koalīcija, iespējams, koriģēs.
Tas varētu būt saistīts gan ar juristu aicinājumu rūpīgāk ievērot procedūru šā likuma apspriešanā, gan ar “Saskaņas”, Zaļo un zemnieku savienības un arī “KPV LV” aicinājumu Valsts prezidentam Egilam Levitam neizsludināt divus citus Saeimā jau pieņemtos likumus, kas dotu iespēju jauno domi ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.
Kā to nosaka Satversme, Valsts prezidents pēc vismaz trešdaļas deputātu iesniegtās prasības pirmdien apturēja Pašvaldību likuma, kā arī Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma grozījumus. Tas nozīmē, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai būs jāorganizē parakstu vākšana, lai noskaidrotu, vai izmaiņas likumos ir atceļamas tautas nobalsošanā. Šis iznākums gan ir mazticams, un pagaidām opozīcijai ir iespēja vienīgi novilcināt likuma stāšanos spēkā.
Tikmēr vairākas partijas jau uzsākušas konsultācijas par kopīgu sarakstu veidošanu Rīgā. “Attīstībai/Par”, kuru pārstāv arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, jau pirms nedēļas oficiāli pieteica startu Rīgas domes vēlēšanās, par mēra kandidātu izvirzot Saeimas deputātu Mārtiņu Staķi.
Savukārt Rīgas domē pie varas esošie steidz veikt vēl pēdējās “personāliju pārbīdes”.
Pirmdien, kad daudzi cilvēki jau bija noskaņojušies svētku brīvdienām, kurās devies arī Rīgas mērs Oļegs Burovs (“GKR”), ar viņa vietnieces Annas Vladovas (“Saskaņa”) svētību par domes Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītāju negaidīti iecelts Emīls Jakrins. Jau rakstīts par E. Jakrina ciešajām saiknēm ar deputātu bloku “Rīgai”, kuru pārstāv arī vicemērs Druvis Kleins. Neoficiāli avoti paredz, ka šīs nav vienīgās pārmaiņas, kas sagaida pašvaldības institūcijas. Ja Rīgas dome tiktu atlaista un tās funkcijas pārņemtu pagaidu administrācija, tā būtu tiesīga koriģēt arī šos lēmumus. O. Burovs, uzzinot par Jakrina iecelšanu, gan reaģēja asi un pēc atgriešanās no atvaļinājuma plānojot lēmumu atcelt.
Kreisajā spārnā pieaug konkurence
Neraugoties uz pēdējo dienu notikumiem, jaunajām Rīgas domes vēlēšanām gatavojas gan tie, kuri ir pie varas, gan tie, kuri cer to pārņemt. Arī Rīgas mērs O. Burovs jau ir pieteikts kā “Gods kalpot Rīgai” saraksta līderis, ja vēlēšanas notiktu. Pašlaik līdzšinējie sabiedrotie, kas Rīgā valdījuši desmit gadus, ir noskaņoti startēt atsevišķi.
“Saskaņas” valdes priekšsēdis Jānis Urbanovičs “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka partija vēlēšanām gatavojas un plāno visus pārsteigt. Lūgts nosaukt mēra kandidātu, J. Urbanovičs atbildēja: “Kad pienāks laiks, tad nosauksim.” Viņaprāt, tas nebūs tik drīz, jo Saeimas opozīcijas partijas “izmantos katru iespēju paģērēt tiesiskumu, lai notikumu stūmēji saprastu, ka pārējie nav tikai skatītāji”. No tā var secināt, ka opozīcija varētu izmantot iespēju apturēt arī Rīgas domes atlaišanas likuma publicēšanu, ja to pieņems. “Saskaņa” gan neesot šo aktivitāšu iniciatore, bet tikai atbalstītāja, piebilda tās līderis.
Vēlēšanām gatavojas arī no “Saskaņas” izslēgtie četri Rīgas domnieki, “LA” apstiprināja viens no viņiem – Aleksejs Rosļikovs. Viņš atzina, ka neatkarīgo deputātu grupa varētu startēt kādā no jau esošajām partijām.
Uz vaicāto, vai tā varētu būt partija “Alternative”, kuru savulaik dibināja bijušais saskaņietis Aleksandrs Mirskis, A. Rosļikovs atbildēja, ka esot saņemti vairāki piedāvājumi, bet starp tiem esot arī tādi, kurus neesot vērts izskatīt.
Tāda prakse, ka kāda cilvēku grupa zem nelielas ietekmes partijas nosaukuma startē vēlēšanās, ir jau pieredzēta. Tā Ainārs Šlesers 12. Saeimas vēlēšanās zem reģionālās partijas “Vienoti Latvijai” karoga pieteica politisko smagsvaru komandu, kurā bija arī Ivars Godmanis, Aigars Kalvītis, Jānis Jurkāns un Jānis Straume.
“Saskaņai” konkurenci veidos ne tikai tās bijušie partijas biedri, bet arī Latvijas Krievu savienība, kas 2017. gadā uz Rīgas domi nestartēja. Taču J. Urbanovičs nedomā, ka pie Latvijas Krievu savienības varētu aiziet viņa vadītās partijas vēlētājs, kurš iepriekš balsoja par Nilu Ušakovu.
Latviskās partijas apvienosies
Latviskās partijas savukārt nolēmušas apvienot spēkus. Par kopīgu sarakstu sarunas ir sākusi “Jaunā Vienotība”, Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija, kurām jau ir kopīga sadarbības pieredze Rīgas domes opozīcijā.
Saraksta līderis varētu būt Rīgas domnieks Vilnis Ķirsis (“Vienotība”), kurš “LA” apstiprināja, ka partiju konsultācijas ir notikušas, bet tagad par to esot jālemj katras partijas valdē. Arī viņš neredz pamata steigai, ņemot vērā, ka dome vēl nav atlaista un vēlēšanas nav izsludinātas, taču viņš ir drošs, ka referenduma ierosināšanai paraksti netiks savākti, jo daudzi rīdzinieki nav mierā ar Rīgas domes darbu. No viņa teiktā varēja secināt, ka ceturtā valdības partija “KPV LV” šajā apvienībā nav aicināta, jo ar to Rīgā nav kopā strādāts.
Savukārt domē esošā “Latvijas attīstībai” jau ir paziņojusi, ka tā veidos atsevišķu “Attīstībai/Par” sarakstu. Tajā varētu būt arī partija “Progresīvie”, ar kuru “Kustībai/Par” sarunas notika jau pirms Saeimas vēlēšanām, atgādināja M. Staķis. Toreiz partijas nevienojās, jo “Progresīvie” ar neuzticību raudzījās uz “Latvijas attīstībai”.
Abu politisko spēku tikšanās paredzēta jau piektdien, “LA” apstiprināja arī “Progresīvo” Rīgas nodaļas vadītājs Mārtiņš Kossovičs, kurš uzsvēra, ka “Progresīvie” uz tikšanos ies ar savu piedāvājumu. Viņiem būs svarīgi, lai pašvaldības finansējuma ekonomēšana nenotiek uz sociāli mazāk aizsargāto grupu rēķina, lai vides jautājumiem būtu ierādīta svarīga vieta.
“Progresīvie” arī gribēšot pārliecināties, ka netiek plānota pašvaldības uzņēmumu privatizācija, kam par iemeslu nevarot būt līdzšinējās varas nesaimnieciska rīcība. M. Kossovičs uzskata, ka būtu labi jau šogad noskaidrot, vai partijas varēs vienoties. M. Staķis, atceroties agrāko pieredzi apvienības veidošanā, domā, ka “tuvināšanās aizņem daudz laika”. Par partiju programmām viņš vēl nebija gatavs runāt.
Sarunas ir sākusi arī Latvijas Reģionu apvienība un Latvijas Zemnieku savienība, kuras priekšsēdis Armands Krauze “LA” sacīja, ka LZS nepretendē uz mēra amatu.
Tas nozīmē, ka saraksta līderis varētu būt LRA priekšsēdis Edvards Smiltēns. Taču A. Krauze nav gatavs atsaukties E. Smiltēna aicinājumam norobežoties no ASV sankciju sarakstā iekļautā Aivara Lemberga, jo LZS neesot līgumattiecību ar A. Lemberga vadīto “Latvijai un Ventspilij”. Tādas esot tikai Zaļo un zemnieku savienībai. Zināms, ka pēc tikšanās ar ZZS līderi Edgaru Tavaru nākamā gada 8. janvārī A. Lembergs varētu ierasties Rīgā uz ZZS valdes sēdi, kur arī izlems par savām turpmākajām attiecībām ar ZZS.
