Dome iebilst pret robežzīmju iekļaušanu aizsargājamo pieminekļu sarakstā 6
Rīgas dome prasa Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai (VKPAI) sniegt lēmuma tiesisko pamatojumu un aprēķinus par domes iespējamiem zaudējumiem no VKPAI lēmuma iekļaut četras Rīgas robežzīmes valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, aģentūrai BNS pastāstīja VKPAI Juridiskās un pieminekļu uzskaites daļas vadītāja Līga Ābele.
Septembra sākumā VKPAI nolēma četras Rīgas robežzīmes iekļaut valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un nosūtīja vēstuli Rīgas domei, lūdzot paust savu viedokli par šo jautājumu.
Vēstules VKPAI saņēmusi jau pēc likumā noteiktā laika. Likums paredz, ka atbilde jāsniedz 30 dienu laikā, kas pagāja 3. oktobrī, taču Satiksmes departamenta atbilde saņemta 9. oktobrī, bet Rīgas būvvaldes – 13. oktobrī.
Rīgas domes Satiksmes departaments un un Rīgas būvvalde VKPAI nosūtījuši vēstules ar iebildumiem pret Rīgas robežzīmju iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, prasot aprēķinus par iespējamo zaudējumu atlīdzināšanu Rīgas pašvaldībai. Domes institūcijas pieprasījušas arī pilnīgu informāciju par VKPAI lēmuma nozīmi un tiesisko pamatojumu.
Ābele atzina, ka dokumentu sakārtošana prasīs laiku, tomēr VKPAI centīsies to izdarīt iespējami ātrāk. Ceturtdien, 16. oktobrī, sasaukta VKPAI atbildīgās komisijas sēde par šo jautājumu. Ābele pastāstīja, ka komisijai ir tiesības arī nolemt jautājumu virzīt tālāk bez domes akcepta.
Galīgais lēmums par objekta iekļaušanu aizsargājamo sarakstā tiek pieņemts Ministru kabinetā. VKPAI vadītājs Juris Dambis iepriekš aģentūrai BNS paskaidroja, ka pēc tam, kad Rīgas robežzīme būs iekļauta aizsargājamo objektu sarakstā, VKPAI būs juridisks spēks prasīt objektu pārveidot atpakaļ tādu, kāds tas bija, tas ir, sirsniņu uz burta I nomainīt pret garumzīmi.
Rīgas robežzīmei garumzīmes burtā I nomainīta pret sirsniņu, kas bija izkrāsota Rīgas pilsētas krāsās un pēc tam pārkrāsota Latvijas karoga krāsās. Rīgas mērs Nils Ušakovs paziņojis, ka sirsniņa garumzīmes vietā uz burta I tiks saglabāta vismaz līdz Latvijas Republikas dibināšanas gadadienai.
Uzraksta “RĪGA” autors ir mākslinieks Valdis Celms. Uzraksta “Rīga” katrs burts ir 2,6 metrus augsts. Burti projektēti kombinātā “Māksla”, no metāla karkasa un betona izgatavoti Rīgas kuģu remonta rūpnīcā. Robežzīme uzstādīta 1980. gada maijā.
