Foto – LETA

Domburs: Virszemes apraidē iespējams stiprināt nacionālo informatīvo telpu 0

Virszemes ciparu apraides nosacījumu veidošana no 2014.gada dod iespēju valstij stiprināt nacionālo informatīvo telpu, uzskata bijušais Latvijas televīzijas (LTV) diskusiju programmas “Kas notiek Latvijā?” vadītājs un žurnālists Jānis Domburs, kas elektronisko mediju nākotnes jautājumos sniedzis konsultācijas gan privātiem komersantiem, gan valstij pakļautām iestādēm.

Reklāma
Reklāma
Veselam
20 bīstami pārtikas produkti, no kuriem noteikti jāizvairās
Kokteilis
Kādas kļūdas ceļojot pieļauj katra zodiaka zīme? Dvīņi biļetes nopērk pārāk agri, bet strēlnieks grib visu un uzreiz
Kokteilis
Personības TESTS. Kāds ir tavs slēptais spēks? Pasaki, ko attēlā pamanīji pirmo, un uzzini! 2
Lasīt citas ziņas

Neformālā sarunā ar biznesa portālu “Nozare.lv” Domburs, kurš sniedzis padomus gan Nacionālai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), gan maksas televīzijas komersantam “Baltcom TV”, teica, ka ciparu apraides regulējums no 2014.gada dod iespēju palielināt vietējo sabiedrisko mediju auditoriju un stiprināt to ietekmi.

Lai to panāktu, jārīkojas kompleksi – gan pazeminot virszemes jeb ētera apraides maksu, ko prasa Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), gan radot vadlīnijas satura komplektēšanai, kas ļautu ciparu apraides frekvences izmantot, iespējams, vairākiem sabiedriskajiem kanāliem, kas uzrunātu specifiskas auditorijas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā piemērus Domburs minēja iespēju veidot kanālus ar vietēju mūziku un izklaidi, ar ziņām un analīzi, ar reģionu informāciju u.tml. Bijušais LTV diskusiju programmas vadītājs arī teica, ka no konkurences viedokļa ciparu apraides režīms ar vairāk par vienu satura salicēju viņaprāt radītu konkurenci satura kvalitātes līmenī.

“Abiem satura izplatītājiem droši vien būs 30 vieni un tie paši kanāli, bet tie varētu konkurēt ar kādām ekstra pakām – lūk, mums ir zinātnes programmas, bet mums – filmas vai sports,” Domburs teica. Vaicāts par vismaz divu operatoru konkurences ekonomisko modeli, ja viens turpinās būt “Lattelecom” ar savu esošo virszemes klientu bāzi, viņš pieļāva, ka šādos apstākļos jaunpienācējam varētu klāties grūti, sākot no nulles.

Savukārt ja “Baltcom” vai “Izzi”, kur katram ir liels skaits kabeļtelevīzijas un interaktīvās televīzijas klientu, ienāktu kā jaunais papildu virszemes ciparu satura paketētājs, tiem, tāpat kā “Lattelecom”, pastāvētu risks, ka vismaz daļu virszemes klientu “kanibalizētu” komersantu pa fiksēto tīklu raidītais, daudz plašākais satura piedāvājums, sacīja Domburs. To varētu novērst, un virszemes apraides konkurētspēju pret jaunajām tehnoloģijām saglabāt, ja valdība veicinātu LVRTC apraides tarifu samazināšanu, vismaz sabiedriskai televīzijai, kuru LVRTC pārraidīs “pa tiešo.”

Runājot neformālā vidē, Domburs uzsvēra, ka ciparu virszemes apraide ir vienīgā televīzijas satura izplatīšanas platforma, kuras izmantošanu un saturisko salikumu valdība var pilnība ietekmēt un iespēju robežās to virzīt uz pārsvarā vietēja un nacionāla satura raidīšanu, vismaz savā pamatpiedāvājumā.

1972.gadā dzimušais Domburs žurnālistikā strādājis no Atmodas laikiem, arī kā avīzes “Atmoda” korespondents. Kā rakstošais žurnālists Domburs strādājis avīzē “Latvijas Jaunatne” un “Diena”. No 2000.līdz 2011.gadam vadījis LTV diskusiju raidījumu “Kas notiek Latvijā”. Kopš raidījuma pārtraukšanas strādā ar dažādiem projektiem un mediju konsultācijām.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.