Domburs iebilst Beltes teiktajam intervijā “Latvijas Avīzē” 0
“Latvijas Avīzē” un www.la.lv publicētajā intervijā Latvijas televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Belte izteicies: “Esmu vairākkārt ticies ar Jāni Domburu. Jautājums ir sarežģīts, jo Jānis Domburs jau otro reizi tiesājas ar Latvijas Televīziju un nav piekritis mūsu mierizlīgumam. Ja priekšā ir tiesu darbi, nebūs iespējams viegli un ātri vienoties ar žurnālistu. Būtu nepareizi, ja mēs, nepabeidzot tiesvedību un juridiskos disputus, sāktu veidot jaunas attiecības. Izstudējot Jāņa Dombura iepriekšējās darba gaitas Latvijas Televīzijā, redzu, ka ir sakrājies pamatīgs fails ar saraksti, ar pretenzijām un citām lietām. Man šķiet, ka jāsāk ar tīrām attiecībām un taisnām līnijām. Vai mums izdosies līdz rudenim izveidot šādu situāciju, tas ir smags jautājums.”
Kā atklātā vēstulē pauž Jānis Domburs, Ivars Belte esot publiskojis ļoti nepilnīgu un līdz ar to nepatiesu informāciju par abpusējo saziņu, vienu vai citu iemeslu dēļ noklusējot virkni faktu un acīmredzot tā mēģinot situāciju interpretēt sev par labu: “Pēdējos mēnešos esmu atturējies no publicitātes šajos jautājumos, taču uzskatu arī par nepieļaujamu, ka LTV vadītājs vienpusēji dezinformē sabiedrību, tāpēc uzskatu par savu pienākumu informēt kolēģus par visiem faktiem.
Pirmkārt, par tikšanām. Ar Ivaru Belti esmu ticies divas reizes – pirmā tikšanās, plašākā tikšanās dalībnieku lokā, notika vēl pirms I.Beltes apstiprināšanas LTV vadītāja amatā, kad bija runa par LTV darbību kopumā. Otrā tikšanās, kas notika 15.maijā divatā un kur bija vispārīga saruna par pušu attiecībām un sadarbības iespējām, notika pēc manas iniciatīvas 15.maijā. Vēlāk I.Belte noraidīja cita veida saprašanās meklējumu sarunas, tai skaitā ar citu dalībnieku jeb mediatoru piedalīšanos.
Otrkārt, par izlīgumu. Izlīguma piedāvājumi, lai nenotiktu un neieilgtu tiesu darbi, no manas puses ar advokātu starpniecību un tieši LTV ir izteikti jau kopš 2011.gada. Konkrēti I.Beltem kopš šāgada pavasara ir izteikti trīs dažādi izlīgumu priekšlikumi, ko I.Belte ir noraidījis. Vispirms tika piedāvāta kompromisa summa starp pušu pozīcijām pēc pirmās instances sprieduma, kurā tika daļēji apmierināta J.Dombura prasība pret LTV. Pret to LTV puse nosauca citu izlīguma summu, par kuras neadekvātumu tika sniegti attiecīgi atbildes komentāri. Pēc tam no manas puses tika piedāvāta otra kompromisa summa kā vidusceļš starp abu pušu piedāvātajām summām, kā arī tika apliecināts, ka izlīgums varētu būt vispār bez finanšu pretenzijām, ja līdz ar izlīgšanu tiktu panākta pienācīga jauna vienošanās par turpmāko sadarbību. Visas šīs iniciatīvas I.Belte noraidīja, uzstādot divus ultimātus – ka izlīguma summa var būt tikai viņa nosauktā, un ka sarunas par turpmāko sadarbību iespējamas tikai pēc ultimatīvās izlīguma summas akceptēšanas.
No savas puses esmu apliecinājis, ka esmu atvērts sarunām visās formās, kamēr no LTV puses, kopš I.Belte 1.jūlijā noraidoši atbildēja uz visiem maniem priekšlikumiem, nav bijis nekādu priekšlikumu, ierosinājumu vai iniciatīvu.
Treškārt, par juridiskiem disputiem un iepriekšējām darba gaitām. Līdzšinējā komunikācijā I.Beltem ir konkrēti un argumentēti paskaidrots, kuras LTV vadības kādas prettiesiskas rīcības dēļ esmu bijis nonākt līdz galējai savu tiesību aizstāvībai tiesvedības formā, kā arī ļoti plaši izklāstīts, kādas izmaiņas LTV žurnālistiskajā un redakcionālajā darbībā būtu nepieciešamas, lai LTV kļūtu par pilnvērtīgu sabiedrisko televīziju. Šie apsvērumi tika izklāstīti, balstoties uz pieredzi darbībā Latvijas Televīzijā kopskaitā apmēram 15 gados un pieredzi žurnālistikā un redaktūrā kopumā vairāk nekā 20 gadu garumā, kuru laikā LTV vadītājs, kā zināms, uzkrāja pieredzi darba gaitās citās jomās – komercdarbībā un administrēšanā. Arī šie apsvērumi turpmāk no I.Beltes puses nav apspriesti.
Ņemot vērā visu augšminēto, nākas retoriski vaicāt, kurš gan šajā jautājumā ciktāl cenšas, I.Beltes vārdiem runājot, veidot jaunas attiecības, lai sāktu “ar tīrām attiecībām un taisnām līnijām”.
Jāuzsver arī, ka viss augšminētais nav tikai alternatīva interpretācija “vārds pret vārdu”, bet gan fakti, jo tas viss fiksēts savstarpējā e-pastu sarakstē.
Aicinu īstenot attiecīgas konsekvences attiecībā uz šo nepilnīgo un nepatieso informāciju.”
Jānis Domburs, žurnālists
