Vjačeslavs Dombrovskis: Skultes termināļa neesamība ir Lietuvas veiksmes stāsts 26
Kāpēc pēkšņi politiskā procesa gaitā Skultes LNG termināļa projekts laika gaitā kļūst par kaut ko citu?! Šāds jautājums radies TV24 raidījuma “Kārtības rullis” vadītājam Armandam Pučem. Uz to atbildi mēģināja sniegt politķi.
Skulte ir perfekts piemērs pie tā, ka mums nebija stratēģijas un redzējums, kas mums būs ar gāzi, – vai Inčukalns ir svarīgs resurss, vai mēs tam vienojamies klāt vai nē? Bez šī redzējuma un stratēģijas nebija skaidrības, kādā veidā mums vispār vajag šo termināli, vai to nevajag un kādā laikā to vajag? Laiks tika novilkts, tāpēc šobrīd jau ir situācija, ka termināli jau ir pietiekami daudz sabūvēti, pesimistisks par situāciju ir Andris Kulbergs, Saeimas deputāts (AS).
Kulbergs uzskata, ka mums ir jāpelna ar Inčukalnu – tas tāpat mums paliks ilgtermiņā, bet gāze kā resurss vienmēr paliks – to esot pateikusi arī Eiropa.
Skultes termināļa neesamība ir Lietuvas veiksmes stāsts, kurai ar dažu mūsu politiķu un arī “Latvenergo” vadības tīšu un netīšu palīdzību ir izdevies sabotēt Latvijas sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību.
Nacionālā apvienība, gan iepriekšējais ministrs, gan pašreizējie ministri, Nacionālā apvienība ir atbildīga par enerģētikas politiku, iespējamos vainīgos norāda Vj. Dombrocvskis, “Latvijas attīstībai” valdes loceklis.
“Ir pilnīgi acīmredzams, ka Skultes termināļa izmaksas, kas ir ap 130 miljoniem eiro, no vienas puses, un no otras puses – Lietuvas termināļi maksā vairāk nekā pusmiljardu. Cik maksā igauņu-somu tikai kuģa līzings – arī gandrīz pusmiljards eiro. Acīmredzami taču, kur ir izdevīgākais piedāvājums, bet lietuvieši, redzot kā Skultes termināļa ideja varētu materializēties, piedāvāja vai piespieda “Latvenergo” noslēgt tieši ar Klaipēdu 10 gadu līgumu,” situācijas absurdumu izklāsta politiķis