Dombrovskis pret Ušakovu 0
Valdim Dombrovskim apnicis Ministru kabinetā un viņš nolēmis pārcelties uz Rīgas domi? Tā varētu spriest pēc vakar izspēlētās polemikas starp valdības vadītāju un Rīgas mēru Nilu Ušakovu. Vispirms V. Dombrovskis LNT rīta raidījumā izteica pārmetumu par pašreizējās Rīgas varas bezatbildīgo saimniekošanu, kas atgādinot “treknos gadus”.
Tam sekoja N. Ušakova pretuzbrukums, pārmetot premjeram pārāk lielu iztapību starptautiskajiem aizdevējiem, ko viņš gribot uzspiest arī pašvaldībai. Tikšot atceltas visas sociālās programmas, sākot no skolu remontiem un beidzot ar brīvbiļetēm bērniem un pensionāriem, lai pēc tam sarakstītu “vēl vienu grāmatu par “ekonomiskiem sasniegumiem”, kuru vienīgi pieklājības pēc izlasīs Starptautiskā valūtas fonda ierēdņi”. Ar to nebeidzās, jo diskusija pārcēlās uz interneta vidi, bet pēcpusdienā N. Ušakovam tika aizgādāta Dombrovska grāmata par krīzes pārvarēšanu ar personīgu autora ierakstu.
Loģisks izskaidrojums šīm aktivitātēm ir tikai viens – pašvaldību vēlēšanas tuvojas. Ratus vasarai vēlams sākt gatavot nevis ziemā, bet vēl agrāk – iepriekšējā vasarā. Tiktāl viss būtu saprotams. Jautājums – kāpēc cīņā pret Ušakovu netiek sūtīts “Vienotības” izraudzīts un apstiprināts Rīgas mēra kandidāts, bet Ministru prezidents, kuram it kā būtu pietiekami citu darbu, ar ko nodarboties? Patiesībā šis pārmetums būtu jāvelta ne tikai “Vienotībai”, bet arī visām citām partijām, kas nopietni pretendē uz galvaspilsētas vadīšanu un pārmaiņām tajā. It kā Nacionālās apvienības pārstāvis Gaidis Bērziņš atstājis tieslietu ministra amatu, lai kļūtu par “lokomotīvi” Rīgas domes vēlēšanās, tomēr tas netiek ne noliegts, ne apstiprināts. Viss baumu līmenī.
Vienmēr var atrunāties, ka nav pienācis laiks, un tad pēdējās nedēļās ar spiedzošu un rūcošu reklāmu palīdzību censties pierādīt, ka “X kungs” būs tas, kas nāks un ieviesīs kārtību. Te gan negribētu kā paraugu likt “Saskaņas centru”, jo tieši šai partijai taktika slapstīties līdz pēdējam brīdim ir bijusi sevišķi iecienīta, vienkārši šoreiz nav jāmin, kas būs partijas kandidāts. Arī citām partijām sava izvēle jādara zināma, un vēlētājiem jāizlemj, vai viņus šis piedāvājums apmierina.
