Dombrovskis uzņemas atbildību par traģēdiju un atkāpjas no amata (VIDEO) 48
Demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis (V) nepiekritīs vadīt nākamo valdību un atgriezīsies kā deputāts Saeimā, trešdien preses brīfingā žurnālistiem atzina Dombrovskis.
“Atgriezīšos Saeimā kā deputāts, bet tālākos plānus vēl neesmu apsvēris,” viņš sacīja. Tāpat Dombrovskis atzina, ka par demisiju domājis jau pēdējās piecas dienas, kopš Zolitūdes traģēdijas, taču lēmumu pieņēmis tieši tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu. Viņš noliedza, ka atkāpies prezidenta pamudināts.
“Šajās dienās vairākkārt norādīju, ka atbildība nozīmē rīcību. Pirmie valdības darbi bija veikt pasākumus, lai likvidētu traģēdijas sekas, nodrošinot pilnvērtīgu glābēju darbu, policija uzsāktu izmeklēšanu, lai cietušajiem un bojāgājušo tuviniekiem tiktu sniegta palīdzība. Šos lēmumus mēs esam pieņēmuši,” viņš teica.
Jau vēstīts, ka Dombrovskis trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu paziņoja par atkāpšanos no amata. Tādā veidā Dombrovskis uzņemas politisko atbildību par traģēdiju Zolitūdē.
“Gribu pateikt paldies Latvijas sabiedrībai par tās līdzdalību, ko esmu jutis smagajā ekonomikas un finanšu krīzes pārvarēšanā un kas ļauj Latvijai atgriezties uz izaugsmes ceļa. Vēlos atvainoties par tām lietām, kas nav izdevušās,” žurnālistiem pēc tikšanās ar Valsts prezidentu sacīja Dombrovskis.
Viņš uzskata, ka pašreiz ir nepieciešama jauna valdība, kurai ir skaidrs Saeimas vairākuma atbalsts un kura ar jaunu uzticības mandātu spēs risināt valstī esošās problēmas.
Aptuveni pirms mēneša, 25.oktobrī, šai Dombrovska vadītajai valdībai apritēja divi gadi. Pirmo reizi Ministru prezidenta amatā Dombrovskis tika apstiprināts 2009.gada 12.martā, otro reizi – 2010.gada 3.novembrī. Savukārt trešo reizi par valdības vadītāju viņš tika apstiprināts 2011.gada 25.oktobrī.
Partija “Vienotība” paziņojumā uzsver, ka partijas valde un to pārstāvošie ministri ir vienoti ar premjeru un atbalsta viņa lēmumu uzņemties politisku atbildību par traģēdiju Zolitūdē. Tāpat partijas valde norāda, ka pašreizējā valdība turpinās risināt gan jautājumus, kas saistīti ar iesākto izmeklēšanu, gan upuru tuviniekiem un cietušajiem paredzēto kompensāciju piešķiršanu.
Tāpat “Vienotības” priekšsēdētāja, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa aicina Saeimā pārstāvētās politiskās partijas sēru nedēļā konsultācijas par jaunas valdības veidošanu neuzsākt, bet atlikt tās līdz nākamajai nedēļai, kad traģēdijā bojāgājušie būs guldīti zemes klēpī.
Āboltiņa gan žurnālistiem izteikusies, ka nākamajā valdībā bez šobrīd koalīcijā esošajām partijām jābūt arī Zaļo un zemnieku savienībai un neatkarīgajiem deputātiem, bet ne “Saskaņas centram”. “Es domāju, ka nākamajai valdībai jābūt labēji centriskai. Es neredzu iespēju, ka “Saskaņas centrs” varētu būt valdībā, bet par to jālemj Valsts prezidentam,” teikusi Āboltiņa.
Valsts prezidents Andris Bērziņš izvirzījis mērķi izveidot jaunu valdību vēl šajā gadā. Valdības veidošanas procesā prezidents plāno tikties ar visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, LETA informēja prezidenta preses dienestā.
Ņemot vērā to, ka šī nedēļa ir sēru un Zolitūdes traģēdijā bojā gājušo bēru nedēļa, kā arī respektējot jaunas valdības veidošanas procesa gaitu, līdz pirmā sarunu raunda noslēgumam prezidents aptur jebkādu komentāru sniegšanu par šo tematu. Pēc pirmā sarunu raunda Valsts prezidents informēs žurnālistus par saviem secinājumiem un tālāko attīstības redzējumu.
“Katram pašam, kas ir bijis iesaistīts visu to izšķirošo lēmumu pieņemšanā, kuri varēja ietekmēt Zolitūdes notikumu gaitu, ir jāizvērtē gan sava politiskā, gan morālā atbildība un jāpieņem lēmums, kā rīkoties tālāk,” uzskata prezidents.
Kā ziņots, 21.novembrī, iebrūkot lielveikala “Maxima” griestiem, Zolitūdē bojā gāja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guvuši smagus savainojumus. Dzīvību zaudēja arī trīs ugunsdzēsēji. Šī bija lielākā traģēdija Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.
