Dombrovskis pauž satraukumu par veselības aprūpes pieejamību 0
Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis, tiekoties ar valdības vadītāju Krišjāni Kariņu, pārrunāja 2019. gada valsts budžeta atbilstību Eiropas Savienības fiskālajām prasībām, kā arī pieskārās veselības aprūpes pieejamības jautājumam.
“No Eiropas Komisijas puses esam veikuši tā budžeta projekta izvērtējumu, ko iesniedza vēl Māra Kučinska valdība un kurā nebija mainītas esošās politikas.
Esam atzinuši šo budžetu par atbilstošu stabilitātes prasībām. Tam nav nekādu lielo manevru iespēju budžeta deficīta palielināšanas virzienā.
No šā viedokļa mēs pozitīvi vērtējam Kariņa kunga iniciatīvu, parakstīt fiskālo paktu ar valdību veidojošajām partijām, kurā pausta apņemšanās ielāgot šos budžeta deficīta rāmjus un pakāpeniski virzīties uz budžeta deficīta samazināšanu. Guvu no Ministru prezidenta apstiprinājumu, ka šis princips tiks ievērots, veidojot nākamā gada budžetu,” sacīja Dombrovskis.
EK viceprezidents ar valdības vadītāju un veselības ministri Ilzi Viņķeli apspriedušies arī par iepriekš pieļauto budžeta atkāpi veselības aprūpē. Dombrovskis uzsvēra, ka esot jārēķinās ar to, ka budžeta atkāpe veselības aprūpes strukturālajām reformām tiks pieļauta tikai līdz šī gada beigām.
“Ja runājam par veselības aprūpes reformu saturu, tad no Eiropas Komisijas puses ir tikai viens punkts, ko mēs uzsveram, saistībā ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību – kā īstenotā reforma ietekmē pieejamību noteiktām iedzīvotāju kategorijām. Mums ir bažas, ka pieejamība sašaurinās. Sarunās ar ministru prezidentu un veselības ministri pārliecinājos, ka valdība pie šī jautājuma strādā un ir gatava šo aspektu analizēt un nepieciešamības gadījumā koriģēt,” skaidroja Dombrovskis.
Ja par fiskālo situāciju Latvijā Dombrovskim nav jāuztraucas, tad to nevar teikt par Itāliju, jo tā ir kļuvusi par pirmo eirozonas un G7 valsti, kuras ekonomikā ir atsākusies lejupslīde. Šie dati ir satraucoši, jo pašreizējā valdība Romā spēs izpildīt eirozonas prasības par budžeta deficītu tikai tad, ja Itālijas ekonomikā atsāksies izaugsme. Bet prognozes šobrīd nav pārāk optimistiskas.
Dombrovskis pastāstīja, ka EK šodien publiskojusi savas jaunākās ekonomiskās prognozes, kur redzams, ka ES kopumā notiekot zināma ekonomikas bremzēšanās. Visās 28 ES dalībvalstīs šie izaugsmes rādītāji esot zemāki, nekā iepriekš tika prognozēti. Lielākā bremzēšanās bijusi tieši Itālijā, kur iepriekšējā prognoze bijusi 1,2% izaugsmes šogad, bet pašreizējā prognoze esot tikai 0,2 % izaugsmes.
“Zināmā mērā ir materilizējušies tie riski, uz kuriem mēs norādījām laikā, kad Itālijas valdība veidoja šī gada valsts budžetu. Budžeta deficīta palielinājums gala rezultātā var atstāt negatīvu ietekmi gan uz procentu likmēm, uz investīciju iespējām un rezultātā var novest pie ekonomikas bremzēšanas. Tagad tas ir materializējies. Sarunu laikā tomēr izdevās panākt vienošanos ar Itālijas valdību, ka budžets tiek pārskatīts un deficīts tiek samazināts līdz 2% no IKP.
Ziemas ekonomiskā prognoze koncentrējas tikai uz ekonomiskās izaugsmes un inflācijas rādītājiem, bet pie fiskālajiem jautājumiem mēs atgriezīsimies pavasarī, kad būs pavasara ekonomiskā prognoze un tad attiecīgi atgriezīsimies arī pie dalībvalstu budžetiem,” skaidroja Dombrovskis.
Valsts budžeta ieņēmumi 2019.gadā plānoti 9,178 miljardu apmērā, kas ir par 217 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā, savukārt valsts budžeta izdevumi būs 9,205 miljardu eiro apmērā, kas ir par 96 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā.
Vispārējās valdības deficītu plānots samazināt līdz 0,7% no IKP, un tas nodrošina atbilstību Latvijas fiskālās disciplīnas noteikumiem. Valsts parāds plānots 38,5% apmērā no IKP. Vidēji eirozonā šis rādītājs ir 84,1%.
