Dombrovskis par “Gaso” pārdošanu: “Mēs ļaujam “Gazprom” iziet ar naudu ārā, zaudējot ietekmes sviras nākotnē” 57
TV24 raidījumā “Kārtības rullis” tika apspriesta AS “Gaso” pārdošana Igaunijas uzņēmumam “Eesti Gaas”, kā arī kopējā situācija dabasgāzes un elektroenerģijas tirgū Latvijā. Kā jau ziņots, “Latvijas gāze” šā gada aprīļa vidū parakstīja galīgu vienošanos par “Gaso” pārdošanu “Eesti Gaas”. Pēc tam Igaunijas uzņēmums “Eesti Gaas” iesniedza pieteikumu Konkurences padomē (KP) dabasgāzes sadales sistēmas operatora “Gaso” pirkšanas darījuma izvērtēšanai.
“”Gaso” gadījums ir perfekts piemērs tam, ka nebija šīs skaidrības par stratēģiju, ko mēs darām ar gāzi? Tas ir infrastruktūras objekts. Nepareizi jau bija tas, ka šis objekts atradās tirgotāju rokās. “Latvijas gāze” ir “Gazprom” rokās! Tā ir infrastruktūra – tai nevajadzēja atrasties tirgotāja rokās. Tagad mēs teorētiski viņu nododam Igaunijas rokās,” tā TV24 raidījumā situāciju ar uzņēmumu “Gaso” komentēja Saeimas deputāts (AS), Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs.
Lai gan pēc Kulberga komentāra uzreiz izskanēja skaļas piebildes, ka “mēs vēl neko neesam nodevuši” igauņu rokās un tas esot “darījums”, tomēr Kulbergs turpināja paust savu viedokli.
“Jā, bet viņš atkal nonāk tirgotāju rokās! Manuprāt, tas ir statēģisks objekts, kuram būtu bijis jābūt pretendentam tur “Sadales tīklam”. Un “Sadales tīklam” kā valsts kapitālsabiedrībai bija jāiegūst šis resurss. Jo iedomājaties, tad ir vienās rokās elektrības tīkls un gāzes tīkls – tu vari ar tiem sinhroni strādāt – ver vaļā ietvi vai ceļa segumu, un vienlaicīgi remontē gan elektrības, gan gāzes infrastruktūru. Tu vari apvienot,” sacīja Kulbergs.
Tāpat Saeimas deputāts Kulbergs raidījumā pauda, ka šādā gadījumā, kad var strādāt sinhroni, tad var padomāt, kas būs ar gāzes plītiņām?
“Tu vari padomāt, vai uzturēt 240 tūkstošus gāzes plītiņas, kas ir neefektīvas – maksā 20 vai 30 eiro mēnesī maksājumu, uz katru aizvilkt vadiņu! Vai tomēr labāk to nomainīt, teiksim, pret indukcijas plītīm, kas palielinātu patēriņu un samazinātu “Sadales tīkla” cenu? Šie ir stratēģiskie jautājumi, kas ir jārisina,” uzskata Kulbergs.
Vai Latvija vēl var izmantot iespēju un apstākļus, lai atstātu “Gaso” valsts īpašumā – vai tas būtu vajadzīgs? Uz šo “Kārtības ruļļa” vadītāja jautājumu atbildēja Saeimas deputāte (PRO), Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāte Skaidrīte Ābrama: “Ko jūs piedāvajat? Kas tad būtu tas Latvijas valsts anonīmais pircējs? Te ļoti kritizēja valsts uzņēmumu “Latvenergo”, ka tur tā peļņa milzīga…Tad tagad mēs gribam, lai “Sadales tīkls”, kas ir elektrības sadales operators pārņem vēl dabasgāzes pārdali?”
Ābrama raidījumā sacīja, lai šo “Gaso” un “Eesti Gass” darījumu tagad vērtē “Konkurences padome”. Viņasprāt, šis esot “apvienošanās darījums”, tāpēc valsts nav tas labākais, kas pārņemtu kaut kādu infrastruktūru un tad pārvaldītu to. “Mēs zinām ļoti daudz problēmas tur, kur valsts infrastruktūru pārvalda valsts kapitālsabiedrības. Ta kā nevajag idealizēt!” norādīja Ābrama.
Bet – tad mums vajag vai nevajag to “Gaso”? Un, kas tad notiks, kad tas būs igauņu īpašumā – tā TV24 raidījuma “Kārtības rullis” viesiem jautāja raidījuma vadītājs.
Ekonomists, “Latvijas attīstībai” valdes loceklis, ekonomikas ministrs (2014) Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka šis jautājums nav “uzstādīts īpaši pareizi”, viņaprāt. “Manuprāt, šis lēmums kā tāds – pārdot – nav visai pārdomāts un tālredzīgs, jo mēs vēl nezinām, kā tās attiecības ar Krieviju attīstīsies, kādi soļi tiks sperti no Krievijas puses? Un šādā veidā ļaujot “cash” – skaidru naudu – pārskaitot tam pašam “Gazprom”, mēs ļaujam “Gazprom” ar naudu iziet ārā, zaudējot kaut kādas iespējamās ietekmes sviras nākotnē,” tā savukārt paredzēto “Gaso” pārdošanas darījumu igauņiem komentēja ekonomists Dombrovskis.
Bet, ja tie – “Eesti Gass” ir mūsu stratēģiskie partneri – igauņu kompānija, igauņu kapitāls? Uz šo jautājumu Dombrovskis atteica, ka nav runa par igauņu kompāniju, bet gan par to, ka šis ir pārdošanas darījums, ar kuru “Gazprom” iziešot ārā ar “dažiem desmitiem miljoniem eiro, kuri tiks iztērēti, protams, kara finansēšanai, domā ekonomists Dombrovskis. “Es atkārtošu – “Gazprom” saņems dažus desmitus miljonus eiro, kuri tiks izmantoti kara finansēšanai,” tā skaidri un gaiši “Kārtības rullī” uzsvēra Dombrovskis, vēršot uzmantību uz to, cik šis “Gaso” pārdošanas darījums ir būtisks un kādas sekas var atstāt.
Jau vēstīts, ka šogad, 3.maijā, Igaunijas uzņēmums “Eesti Gaas” iesniedza pieteikumu Konkurences padomē (KP) dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS “Gaso” pirkšanas darījuma izvērtēšanai.
Tāpat “Eesti Gaas” arī vērsusies ar iesniegumu Ministru kabinetam par atļauju no AS “Latvijas gāze” iegādāties “Gaso”. Abi dokumenti iesniegti 28.aprīlī. KP pārstāvji aģentūrai LETA apstiprināja, ka ziņojums ir saņemts un tā izvērtēšanas process ir uzsākts. KP šobrīd nevar precīzi prognozēt, cik ilgu laiku prasīs izvērtēšana.
“Eesti Gaas” valdes priekšsēdētājs Marguss Kāsiks skaidro, ka uzņēmums šobrīd veic visus nepieciešamos soļus, lai izietu Latvijas likumos paredzēto darījuma izvērtēšanas procesu, saņemtu vajadzīgās atļaujas un noslēgtu “Gaso” iegādes darījumu. “Esam pārliecināti, ka darījums veicinās efektīva gāzes tirgus attīstību no kā ieguvēji būs gan patērētāji, gan citi tirgus dalībnieki,” pauž Kāsiks.
Jau ziņots, ka “Latvijas gāze” 2023.gada aprīļa vidū parakstījusi galīgu vienošanos par “Gaso” pārdošanu “Eesti Gaas”, teikts “Latvijas gāzes” paziņojumā biržai “Nasdaq Riga”. Darījuma pabeigšanai vēl nepieciešama valdības piekrišana nacionālās drošības aktīvu pārņemšanai un konkurences iestādes atļauja.
“Latvijas gāze” saņems pamata atlīdzību par pašu kapitālu 120 miljonu eiro apmērā un procentus par laiku līdz darījuma pabeigšanai. Paredzams, ka darījums tiks noslēgts līdz 2023.gada beigām, izpildot darījuma slēgšanas nosacījumus.
