Dombrovskis: OIK jautājumā nepieciešama enerģiskāka virzība 0
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) uzskata, ka jautājumā par obligāto iepirkuma komponenti (OIK) būtu jāvirzās uz priekšu enerģiskāk, nekā to līdz šim piedāvā Ekonomikas ministrija (EM).
Dombrovskis šodien Nacionālās trīspusējās padomes sēdē pauda, ka virzība ir nepieciešama enerģiskāka, taču jautājumā par OIK samazināšanu katra joma būtu jāskata atsevišķi, jo katrai jomai ir vēsturiski izveidojusies sava situācija.
Atsevišķs jautājums, pēc premjera domām, ir par OIK fondu, proti, ja runa ir par kādu izmaksu uzkraušanu uz nodokļu maksātāju pleciem, tad EM būtu konkrēti jāpasaka, kurus nodokļu maksātājus tas ietekmēs. Tomēr pats premjers neredz iespēju palielināt nodokļu maksātāju izmaksas.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts informēja, ka ministrija piedāvās vairākus risinājumus, taču atzina, ka “kaut kāda maksāšana būs”.
Noklausoties amatpersonu skaidrojumos, sēdes vadītājs Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers aicināja sēdes protokolā iekļaut ierosinājumu veikt būtisku OIK samazināšanu elektroenerģijas tarifu grupā visām lietotāju grupām
Jau ziņots, ka valdībā atbalstītais EM rīcības plāns elektroenerģijas cenas pieauguma riska ierobežošanai ietver daudz pasākumu, kas skar gan atbalsta intensitātes pārskatīšanu, gan OIK fonda izveidi un stingrāku kontroli.
Ziņojumā norādīts, ka, lai mazinātu atjaunojamās enerģijas un augsti efektīvas koģenerācijas atbalsta shēmas maksājumu ietekmi uz lietotāju maksājumiem, radītu iespēju piesaistīt budžeta līdzekļus un padarītu atbalsta sistēmu pārredzamāku, EM ieskatā, nepieciešams izveidot atsevišķu OIK fondu. Tā turētāja pienākums būtu kompensēt obligātā iepirkuma tiesību saņēmušajiem komersantiem starpību starp elektroenerģijas iepirkuma cenu un vidējo tirgus cenu norēķinu periodā. Izņēmums būs stacijas, kas saņem jaudas maksājumus.
Fondu varētu administrēt neatkarīga aģentūra. Pēc dokumentā minētā, nepieciešams noteikt, ka obligātā iepirkuma tiesību saņēmēji saražoto elektroenerģiju pārdod tirgū un, atšķirībā no pašreiz spēkā esošā regulējuma, saņem kompensāciju par starpību starp norēķina perioda vidējo tirgus cenu un obligātā iepirkuma cenu. Elektroenerģijas tirgotāji no lietotājiem saņemtos OIK maksājumus ieskaitītu fondā.
EM rosina OIK fonda darbībai piesaistīt arī AS “Latvenergo” dividenžu ieskaitījumus no valsts budžeta. Pašlaik tie valsts pamatbudžeta ieņēmumos ir noteikti ar kārtējā gada budžeta likumu. “Novirzot konkrētu summu no “Latvenergo” peļņas OIK fondā, tiktu samazinātas OIK izmaksas visiem lietotājiem proporcionāli patēriņam, tā izvairoties no nesaderības ar Eiropas Savienības iekšējā tirgus nosacījumiem par specifiska atbalsta ierobežojumiem,” teikts EM rīcības plānā.
Pēc EM datiem, kopumā 866 komersanti ir ieguvuši tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātajā iepirkumā vai tiesības saņemt garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu. No tiem 139 komersantiem EM ir atcēlusi lēmumu par iegūtajām tiesībām. Elektroenerģijas ražošanu ir sākuši 224 komersanti ar kopējo uzstādīto elektrisko jaudu 1033,91 MW.
Saskaņā ar AS “Sadales tīkls” sniegto informāciju 320 komersanti nav iesnieguši pieteikumu par pieslēguma ierīkošanu elektrostacijai vai tiem izsniegtie tehniskie noteikumi ir zaudējuši spēku.
2013.gadā elektroenerģijas ražošanu būtu jāsāk sešiem komersantiem, 2014.gadā – 93, 2015.gadā – 135, 2016.gadā – sešiem, 2017.gadā – 75 komersantiem. Savukārt atbalstu no dažādiem finansēšanas instrumentiem saņēmuši aptuveni 60 projekti, taču daļa no tiem darbu jau sākuši, liecina EM dati.
OIK darbojas kā atbalsta veids elektrības ražotājiem atjaunojamās enerģijas stacijās un koģenerācijas stacijās. Elektrību no šiem ražotājiem par paaugstinātu tarifu iepērk “Latvenergo”, savukārt starpību starp šo tarifu un tirgus cenu OIK maksājumu veidā sedz visi elektrības patērētāji proporcionāli savam patēriņam.
