– Ja mēs pērkam motorzāģi, ar kuru var ne tikai sev sagādāt malku, bet arī nopelnīt, tad deficīts, kas radīsies, nopērkot motorzāģi, atmaksāsies vēlāk… 8
– Pašreizējais stabilitātes un izaugsmes pakts dod iespēju uz vairākiem gadiem palielināt budžeta deficītu, ja ar aprēķiniem iespējams pamatot, ka tas nākotnē uz budžetu atstās pozitīvu iespaidu.
– Latvija ir viena no tām sešām dalībvalstīm, kurai budžeta deficīts ir zem diviem procentiem. Tad, jūsuprāt, Latvijai nav jāiet ekonomikas uzkarsēšanas ceļš?
– Atbilstoši Saeimas apstiprinātajam vidējā termiņa budžeta ietvaram mēs redzam, ka nākamgad un arī aiznākamajā gadā Latvija neplāno būtiski mazināt budžeta deficītu. Tas saglabāsies 0,8 – 0,9% no iekšzemes kopprodukta. Tātad visus papildu līdzekļus, ko mēs iegūsim ekonomiskās izaugsmes rezultātā, varēsim novirzīt dažādu prioritāro pasākumu, tajā skaitā investīciju finansēšanai.
– Vai nodokļu režīma vienādošana, stingrāka banku uzraudzība būs tie jautājumi, kurus risināsiet savā pilnvaru laikā, lai ciešāk integrētu ES valstis tieši fiskālajā jomā? Vai ES būs arī fiskālā savienība?
– Fiskālā savienība ir ilgtermiņa mērķis. Eiropas Komisija pirmkārt koncentrēsies uz tiem darbiem, kuri patlaban ir aktuāli.
– Tas nozīmē, ka turpmākajos piecos gados vienādi nodokļi ES nebūs?
– Tas varētu attiekties vairāk nekā uz turpmākajiem pieciem gadiem. Attiecībā uz nodokļu politiku ir jāievēro ES dalībvalstu vienprātības princips – ja kāda dalībvalsts nepiekrīt, tad vienošanās netiek panākta. Tiesa, ir valstis, kuras vēlas ciešāku sadarbību nodokļu jomā un to īsteno padziļinātās sadarbības procedūras ietvaros. Piemēram, notiek darbs pie finanšu darījuma nodokļa ieviešanas. Virkne dalībvalstu ir vienojušās, ka tās vēlas ieviest šo nodokli, un patlaban izstrādā šo priekšlikumu. Tomēr lielākā daļa dalībvalstu, ieskaitot Latviju, ir ārpus šī procesa.
M. Libeka: – Kā tas izskatīsies, ka Eiropas Komisija nepieņems kādas dalībvalsts budžetu?
– Eiropas semestra ietvaros ir vairāki uzraudzības mehānismi. Piemēram, makroekonomiskās nesabalansētības procedūra – EK ne pret vienu valsti to nav uzsākusi, kaut gan nesabalansētība ir konstatēta vairākās valstīs. Taču procedūra nav uzsākta, ņemot vērā, ka tie ir jauni nosacījumi. Dalībvalstīm ir iedots zināms laiks šīs pārmērīgās makroekonomiskās nesabalansētības koriģēšanai.
Runājot konkrēti par budžetu, ir pārmērīga deficīta procedūra, kas arī tagad tiek piemērota pret vairākām ES dalībvalstīm. Ja valstis neveic nepieciešamās korekcijas, šīs procedūras ietvaros pret tām var tikt piemērotas sankcijas.
