– Bet ja to iniciatīvu nav. Ja, piemēram, ekonomikas, finanšu, nodokļu un muitas politikas komisārs Pjērs Moskovisi nenāk ar priekšlikumu, ka Francijai jāturpina samazināt budžeta deficītu, jo Francija neiekļaujas ES noteiktajos rāmjos. Vai šādā gadījumā jūs varat pieprasīt? 8
– Eiropas Komisijas prezidents man ir uzticējis koordinēt ES dalībvalstu makroekonomisko politiku. Koordinācijas mehānisms ir tapis krīzes laikā, un budžeta uzraudzības procedūras savā starpā īsti nav saskaņotas. Strādājam pie tā, lai procedūru padarītu dalībvalstīm saprotamāku.
Otrs darba lauks ir eirozonas attīstība. Šajā jautājumā viceprezidents pats var nākt ar dažādiem priekšlikumiem.
Man būs jāpārrauga arī dalībvalstu budžetu veidošanas process, bet, pirms neesmu vērtējis konkrēto valstu budžetu priekšlikumus, nekādus secinājumus neizdarīšu. Starptautiskie masu mediji man ir pietiekami daudz prasījuši gan par Francijas, gan Itālijas budžetiem, bet, pirms neesmu iepazinies ar dokumentiem, nekādus komentārus nesniedzu.
– Pagājušajā nedēļā notika samits, kurā ES līderi noraidīja Eiropas Komisijas prezidenta Barozu ierosinājumu elastīgāk definēt valstu budžeta deficītu, nosakot izņēmumus, tā saukto investīciju klauzulu. Vai šis jautājums varētu nonākt jaunās Eiropas Komisijas redzeslokā?
– Šī diskusija vēl nav pabeigta. Atsevišķu dalībvalstu mērķis ir panākt, ka investīciju izdevumi netiek iekļauti budžeta deficīta aprēķinā. Stabilitātes un izaugsmes paktā ir atruna, kas ļauj ES dalībvalstīm uz noteiktu laiku palielināt budžeta izdevumus uz investīciju rēķina. Bet tad jābūt skaidri pamatotiem aprēķiniem, kas parāda investīciju tālāko pozitīvo ietekmi uz budžetu, un attiecīgi budžeta deficīts turpmākajos gados tiek mazināts straujāk. Tā ir tehniska atruna, kuru jau tagad dalībvalstis var izmantot. Politiskajā līmenī pašreiz tiek diskutēts par to, ka investīciju izdevumus varētu neiekļaut budžeta deficīta aprēķinos, bet tas nav Eiropas Komisijas atbalstīts virziens, jo šādas idejas īstenošana prasa pārskatīt Stabilitātes un izaugsmes paktu un ES līgumu, kas ir garš un neskaidrs process bez garantēta iznākuma. EK uzskata, ka jāstrādā pašreizējā līguma ietvaros.
