Latvijas jaunā nodokļu reforma: EK ir nosacījumi 8
Atkāpes no Latvijai noteiktā budžeta deficīta līmeņa, ko varētu prasīt jaunā nodokļu reforma, ir iespējamas, taču valdībai ir jāspēj pierādīt, ka tuvākajā nākotnē tas atkal tiks samazināts. Par šādu Eiropas Komisijas (EK) viceprezidenta Valda Dombrovska viedokli svētdien vēstīja raidījums “LNT Ziņu TOP 10”.
Viņš atgādina, ka Latvija jau tagad ir palielinājusi deficītu, lai uz parāda daļēji finansētu veselības aprūpi. Lai to varētu darīt, ir jāsaņem EK atļauja.
“No EK puses varu uzsvērt, ka, protams, ir svarīgi, lai valsts pieturētos pie fiskālās disciplīnas, pakāpeniski budžeta deficīta līmeņus mazinātu. Bet šīs elastības iespējas ir pieejamas, bet tās jebkurā gadījumā ir pagaidu novirzes no virzības uz vidēja termiņa budžeta deficīta mērķi. Līdz ar to, ja valdība nāk ar šādu pieprasījumu, vienlaikus ir arī jārāda, kā turpmākajos gados šī novirze no vidēja termiņa budžeta deficīta mērķa tiks koriģēta,” skaidroja Dombrovskis.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) gan norāda, ka deficīta palielināšanas virzienā viņa negrib lūkoties. Viņasprāt, reformu bez liela trieciena budžetam varētu īstenot uz ēnu ekonomikas samazināšanas rēķina, pārskatot valsts pārvaldes izdevumus, ceļot nodokļus akcīzes precēm un azartspēlēm.
Tomēr gan Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča, gan atsevišķu politiķu teiktais liecina, ka, viņuprāt, reforma prasīs budžeta deficīta palielināšanu.
“Tas pirmais gads, varbūt arī otrais būtu jāpārdzīvo noteikti ar lielāku budžeta deficītu. Tas būtu darbs, kas gan valdībai, gan Latvijas Bankai būtu darāms Eiropas gaiteņos, EK un visādi citādi risināms, lai mēs varam ar vienu reizi ieviest šo reformu,” komentē Saeimas Budžeta komisijas deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Viņaprāt, nākamais gads ir īstais brīdis, kad ieviest nodokļu izmaiņas.
Tikmēr finanšu ministres pārstāvētā politiskā spēka – Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) – Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis norāda, ka finanšu ministre var rēķināties ar ZZS atbalstu, bet viņai ir uzdots izdarīt divus ļoti būtiskus mājas darbus. Pirmais darbs ir precīzi pierādīt, ka nodokļu reforma vainagosies ar ekonomikas izaugsmi, bet otrs – jāsagatavo skaidrs plāns, kā pašvaldībām kompensēs zaudējumus.
Nodokļu reformai pagaidām nav arī ZZS lielākā koalīcijas partnera – partijas “Vienotība” – balsu. Partijas Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa uzsver, ka nodokļu reformu ir gatava atbalstīt tikai tādā gadījumā, ja tās radītais robs budžetā netiek lāpīts uz to jomu rēķina, kuras ir “Vienotības” pārziņā.
“”Vienotība” nekādā veidā nav gatava atteikties no tā, ka prioritāte ir aizsardzība. Turklāt ar aizsardzību saprotot ne tikai 2% budžetā, tā ir arī iekšējā aizsardzība. Tātad tās joprojām ir policistu, ugunsdzēsēju algas. Tā ir mūsu austrumu robeža. Šīs prioritātes nekādā veidā nevar tikt atceltas. Tieši tāpat uzsāktā izglītības reforma, kas prasīs līdzekļus,” teica Āboltiņa.
Reizniece-Ozola norāda, ka 2018.gada budžetā papildu naudu iespējams atvēlēt tikai tam, lai pildītu NATO saistības un turpinātu palielināt aizsardzības finansējumu, kā arī lai palielinātu veselības aprūpes budžetu. Un nākamais tad ir lielā izšķiršanās, vai pārējās prioritātes upurēt par labu nodokļu reformai.
“Loģiski, ka būs tad jāizvēlas, un es tomēr tad arī ieteiktu palikt pie tā, ko mēs arī pagājušajā gadā, pie budžeta strādājot, nolēmām. Ka nākamais gads ir veselības finansēšanas gads, lai veselības nozare varētu sakārtot savu sistēmu un arī jaunu finansēšanas modeli īstenot. Un otrs tad – nodokļu stratēģija. Es ceru, ka tad būs arī vienots atbalsts no politiķiem, ka ar citām lietām, kas varbūt var pagaidīt, tad mēs arī būtu gatavi to darīt,” teica ministre.
Līdz ar to ministrei gaidāmas sarežģītas sarunas arī ar “Vienotību”, par spīti tam, ka šai partijai viņas piedāvājums šķiet pievilcīgs, kas saskan arī ar “Vienotības” programmu. Āboltiņa noliedz, ka sarkano līniju novilkšana būtu saistāma ar politisko greizsirdību pret ZZS.
