Dombrovskis: Latvijai vissvarīgākais ir Visaginas AES komerciālais izdevīgums 0
Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis atzinis, ka ekonomiskās perspektīvas ir svarīgākas par politiskajām vai sociālajām, pieņemot jebkādus lēmumus par enerģētikas vai citiem projektiem, uzsverot, ka Latvijas pozīcija par Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektu ir nemainīga ‒ komerciālais izdevīgums ir vissvarīgākais aspekts.
“Mums svarīgākais ir komerciālais izdevīgums un tas, vai projekts attaisnojas Ziemeļvalstu tirgos,” Dombrovskis teica intervijā nedēļas žurnālam “Veidas”, atbildot uz jautājumu, vai Latvija neizstāsies no Visaginas AES projekta, ja pieaugs opozīcijas un sabiedrības spiediens uz valdību. “Pašlaik mums ir jādomā, kā virzīt projektu, nevis kā no tā izvairīties. Visi saprot enerģētikas drošības, enerģētiskās neatkarības un jaunās paaudzes elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanas nozīmi,” paskaidroja Latvijas premjerministrs.
Uz jautājumu, vai Latvija plāno izmantot Lietuvas un Zviedrijas elektropārvades līniju savienojumu, kas pašlaik tiek izbūvēts, Dombrovskis atbildēja, ka vispirms ir jāpabeidz tā būvniecība.
“Jebkurā gadījumā savienojuma būvēšana no Lietuvas bija kopīgs lēmums, un Latvija jau dara savu darbu ‒ par Eiropas Savienības līdzekļiem nostiprina elektropārvades līnijas valsts ziemeļu daļā, lai Latvija varētu izmantot šo mezglu nākotnē. Vai tā patiešām notiks, būs atkarīgs tikai un vienīgi no tirgus un ekonomikas, tomēr jebkurā gadījumā tas veicinās integrāciju Ziemeļvalstu tirgos,” klāstīja Dombrovskis.
Savukārt uz lūgumu komentēt, kā Latvijai izdevās panākt zemākas Krievijas gāzes cenas, Dombrovskis uzsvēra, ka valdība nekādi nebija iesaistīta Latvijas valsts gāzes uzņēmuma “Latvijas gāze” un Krievijas gāzes koncerna “Gazprom” sarunās.
“Vissvarīgākais ir tas, ka pēdējo divu gadu laikā gāzes cena tika aprēķināta, pamatojoties uz fiksētu formulu, tādēļ sarunas nav bijušas par gāzes cenu, bet gan par atlaidi. Ja nemaldos, šogad tādu atlaidi saņēma arī Igaunija,” norādīja Latvijas premjers.
Dombrovskis intervijā “Veidas” uzsvēra, ka pašlaik svarīgākais jautājums Latvijas valdībai ir Eiropas Savienības Trešās energodirektīvas nosacījumu īstenošana un tas, lai nodrošinātu trešo pušu pieeju tirgum. “Uz to ir jākoncentrējas, jo tas dos iespēju gāzes tirgū piedalīties arī citiem piegādātājiem, nevis tikai “Gazprom” kontrolētajām kompānijām,” piebilda Dombrovskis.
ES Trešā energodirektīva Baltijas valstis un Somiju uzskata par izņēmumu, jo tās ir savienotas tikai ar Krievijas pārvades sistēmu un tām nav starpsavienojumu ar citām ES dalībvalstīm. Līdz ar to ir iespēja atlikt vairākus lēmumus attiecībā uz šo valstu tirgiem. Tas ir izdarīts arī Latvijā, atliekot liberalizāciju līdz 2014.gadam, savukārt Lietuva ir apņēmusies direktīvu īstenot jau tuvākajā laikā, bet Igaunija ir atlikusi līdz 2015.gadam reorganizāciju dabasgāzes sektorā.
Baltijas valstu premjeri ceturtdien pēc neformālas tikšanās Lietuvas pilsētā Prienos aicināja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas energokompānijas straujā tempā turpināt sarunas par Visaginas AES būvniecības projektu, lai līdz jūnijam varētu parakstīt AES koncesijas līgumu.
Lietuva plāno uzbūvēt jauno AES valsts ziemeļaustrumu pilsētā Visaginā, kur atrodas arī apturētā Ignalinas AES. Paredzēts, ka projektā iesaistīsies arī Latvija un Igaunija. Bija plānota Polijas līdzdalība, taču pērnā gada beigās Polija paziņoja, ka nolēmusi apturēt dalību Visaginas AES projektā, atsaucoties uz nelabvēlīgiem nosacījumiem un citiem svarīgiem projektiem, kas tai jāīsteno.
Sagatavošanās darbus jaunās AES būvei ir iecerēts sākt nākamgad, bet būvniecību ‒ 2014.gadā. Plānots, ka jaunā AES sāks darboties 2020.gadā.
Pagājušā gada nogalē Lietuvas valdība un “Hitachi-GE Nuclear Energy” parakstīja vienošanos par plānotās Visaginas AES koncesijas līguma pamatnosacījumiem. Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks iepriekš pauda pārliecību, ka koncesijas līguma pakete un citi ar AES būvniecību saistītie līgumi tiks iesniegti apstiprināšanai Lietuvas parlamentā 2012.gada pavasarī.
“Hitachi-GE Nuclear Energy” ir sācis darbu pie AES tehniskā projekta, kurš ir saņēmis arī Japānas ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministra Jukio Edano atbalstu.
Tiek lēsts, ka jaunās AES būvniecība izmaksās apmēram piecus miljardus eiro (3,5 miljardus latu).
Saskaņā ar Lietuvas un Eiropas Savienības vienošanos 2009.gada 31.decembrī tika apturēta Ignalinas AES, jo ES šajā spēkstacijā izmantotos padomju laika RBMK tipa reaktorus uzskata par nedrošiem.