Dombrovskis: Jaunie elektrības un gāzes tarifi ir tikai sākums dzīves dārdzības pieaugumam 26
Autors: Vjačeslavs Dombrovskis, partijas “Republika” līdzpriekšsēdētājs, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs
Ziema straujiem soļiem tuvojas, katrs no mums saņēmis ziņu par gāzes un elektrības cenu milzīgo pieaugumu, un daudziem Latvijas iedzīvotājiem pārziemot šo apkures sezonu būs milzīgas grūtības. Ceru, ka visiem ir skaidrs, ka ar paaugstinātajiem tarifiem dzīves dārdzības pieaugums nebūt nebeigsies.
Ir tikai laika jautājums kad rēķini par pakalpojumiem un gandrīz visu preču cenas pieaugs, pilnībā pārnesot augstās enerģijas cenas uz patērētājiem. Vai Latvijas sabiedrība tam ir gatava? Vai Latvijas valdība ir gatava darīt to, kas ir tās pienākums – piedāvāt atbalsta mehānismus tiem, kam šīs pārmaiņas izsitīs zem kājām jau tā trauslo pamatu un kārtējo reizi nospiedīs uz ceļiem?
Cenas kāpj nekontrolēti
Enerģijas cenas piedzīvo nepieredzētu un neprognozētu kāpumu. Sākotnēji tas skar elektroenerģijas, dabasgāzes un naftas cenas. Naftas cenas jau ir pie 80 dolāriem par barelu. Pēc dažu ekspertu prognozēm tuvajā nākotnē tās varētu pacelties virs 100 dolāriem par barelu.
Elektroenerģijas cenas Nordpool biržā, salīdzinot ar zemāku punktu šā gada aprīlī, ir pieaugušas trīs reizes! Dabasgāzes cena ir pieaugusi vismaz piecas reizes! Šie pieaugumi jau daļēji atspoguļojas pieaugošajos tarifos par dabasgāzi, elektroenerģiju un apkuri. Šī ziema būs izaicinājums visiem. Bet dažiem šis izaicinājums būs ļoti liels.
Pensiju indeksācija nespēs kompensēt tarifu pieaugumu
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijas iedzīvotājs vidēji apmēram 8% no sava budžeta tērē maksājumiem par energoresursiem – apkuri, karstā ūdens piegādi, elektrību, gāzi. Jau pavisam drīz šīs izmaksas varētu dubultoties, un iedzīvotājiem nāksies ekonomēt uz citu svarīgu vajadzību rēķina.
Pensionāriem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem cenu kāpums būs īpaši sāpīgs, jo, piemēram, pensionārs enerģijas maksājumiem vidēji tērē 12% sava mēneša ienākumu. Tātad, ja vidējā pensija ir 410 eiro mēnesī, tad enerģijas rēķiniem mēnesī vidēji tiek patērēti ap 50 eiro.
Taču mēs zinām, ka daudzi pensionāri nesaņem šos 410 eiro. Ja enerģijas rēķinu summa dubultosies, uz kādu citu vajadzību rēķina pensionārs spēs ietaupīt? Uz zāļu rēķina? Uz pārtikas rēķina? Pensiju indeksācija daudziem pensionāriem šogad pat nespēs nokompensēt pieaugošos apkures un elektrības rēķinus.
Ja pensija ir lielāka par 470 eiro mēnesī, indeksācija palielinās pensiju par 20-22 eiro mēnesī. Mazo pensiju saņēmējiem (ar pensiju 250 eiro mēnesī), indeksācija dos vien 10-12 eiro pieauguma. Skaidrs, ka daudziem pensionāriem un maznodrošinātām ģimenēm apmaksāt savus rēķinus šajā ziemā būs grūti, pat neiespējami.
Jārēķinās arī ar to, ka tarifu pieaugumi ir tikai pirmais dzīves dārdzības paaugstināšanās solis. Enerģijas cenu pieaugums sadārdzinās praktiski visu preču ražošanu, visu pakalpojuma sniegšanas izmaksas – no sabiedriskā transporta līdz pat pārtikai. Tas radīs cenu kāpumu visā tautsaimniecībā.
Ko darīt?
Vispirms nekavējoties ir jādomā, kā nodrošināt lielāku atbalstu maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, daudzbērnu ģimenēm un pensionāriem. To izdarīt pat nebūtu grūti, jo valsts uzņēmuma “Latvenergo” peļņa būtiski pieaugs. Liela Latvijā ģenerētās elektrības daļa ir no Daugavas HESiem, kur ražošanas pašizmaksa ir tuvu nullei.
Vai to sagaidīsim, rādīs laiks. 27. septembrī partijas “Republika” deputāti par šo tēmu uzdeva jautājumus ministru prezidentam un cer, ka drīzumā gan mums, gan visai sabiedrībai tiks sniegtas izsmeļošas atbildes.
Es un partija “Republika” uzskatām, ka elektroenerģijai un dabasgāzei jāpiemēro samazinātu PVN likmi 5% apmērā. Visticamāk, arī apkurei. Šī samazināta PVN likme būtu jāpiemēro uz apkures sezonas laiku – līdz nākamā gada 1. jūlijam, jo eksperti prognozē, ka globālā enerģijas krīze būs īslaicīga, un gada laikā cenām vajadzētu stabilizēties un atgriezties pie iepriekšējiem līmeņiem.
Attiecīgu likumprojektu esam iesnieguši Saeimā, un ceram uz šī priekšlikuma atbalstīšanu. Savukārt, pie īpaši liela cenu pieauguma varētu izvērtēt elektroenerģijas, dabasgāzes un apkures pilnīgu atbrīvošanu no PVN uz šīs apkures sezona laiku.
Šie soļi – mērķēts atbalsts mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām un samazinātās PVN likmes piemērošana enerģijai – ne tikai palīdzēs mājsaimniecībām un uzņēmumiem pārziemot, bet arī samazinās kopēju spiedienu uz cenu līmeni un palīdzēs novērst inflāciju.
Kā zināms, Latvijas sabiedrībā valda milzīga nevienlīdzība. Nepiedodami liela ir iedzīvotāju daļa, kas dzīvo uz nabadzības sliekšņa. Nav pieļaujams, ka daļai sabiedrības šis negaidītais cenu pieaugums liks pārskatīt, kuru no primārajām cilvēka izdzīvošanai svarīgām vajadzībām tie nevarēs atļauties.
Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
