Dombrovskis G7 sanāksmē: Iezīmējas riski, kas var apdraudēt globālās ekonomikas izaugsmi 7
Autors – Justīne Grava, speciāli La.lv
Nedēļas nogalē Kanādas kalnu kūrortpilsētā Vistlerā notika G7 valstu finanšu ministru un Centrālo banku vadītāju sanāksme, kurā Eiropas Savienības (ES) intereses pārstāvēja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks finanšu stabilitātes, eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis.
Tradicionāli pasaules spēcīgākās ekonomikas izmanto šo formātu, lai pārrunātu globālās ekonomikas attīstības gaitu, jaunās tendences un riskus, kas varētu apdraudēt ekonomisko izaugsmi pasaulē.
Viens no jautājumiem, ko ministri apsprieda sanāksmē, bija ASV vienpusēji ieviestie muitas tarifi tēraudam un alumīnijam(25% muitas tarifu piemērošanu tērauda importam un 10% tarifu piemērošanu alumīnija importam), kas tiek importēts no ES, Kanādas un Meksikas.
Gan ES, gan citi sanāksmes dalībnieki uzsvēra, ka šie tarifi piemēroti pretēji brīvās tirdzniecības noteikumiem, proti, pārkāpjot Pasaules tirdzniecības organizācijas normas. Aizkulisēs lēš, ka šajā jautājumā sanāksme patiesībā notikusi 6 pret 1 formātā, visiem dalībniekiem ieņemot kritisku nostāju pret ASV.
V.Dombrovskis: “Protekcionisma iezīmes starptautiskajā tirdzniecībā un tirdzniecības strīdi skaidri iezīmējas kā viens no riskiem, kas varētu apdraudēt globālās ekonomikas izaugsmi. Svarīgi, lai šī situācija netiktu tālāk eskalēta. Eiropas Savienība aizstāvēs savas intereses, bet darīs to proporcionālā veidā, atbilstoši pasaules tirdzniecības noteikumiem. Mēs jau esam vērsušies pret ASV Pasaules tirdzniecības organizācijā un plānojam noteikt papildus tarifus ASV preču importam uz Eiropas Savienību.” Tajā pašā laikā Eiropas Savienība aicina ASV turpināt sarunas lai normalizētu situāciju.
Runa ir ne tikai par zaudējumiem, ko šie vienpusējie tarifi varētu radīt Eiropas Savienības uzņēmumiem. Šos zaudējumus būtu iespējams kompensēt, bet runa ir arī par pamatprincipu – uz skaidriem noteikumiem balstītas brīvās tirdzniecības sistēmas apdraudēšanu. Ja viena valsts no šī principa atsakās, tad arī citas valstis var darīt to pašu. Tādā veidā var tikt izjaukts līdzsvars starptautiskajā sistēmā, kas var radīt neparedzamas sekas. Valstu līderi pie šī jautājuma atgriezīsies nākamās nedēļas G7 samitā, kas notiks Čarlevoiks pilsētā (ASV),” uzsvēra Dombrovskis.
Sanāksmes dalībnieki vienojās par paziņojumu, kurš nosoda ASV vienpusējos lēmumus. Paziņojumā arī uzsvērts, ka ekonomiskās izaugsmes augļus ir jājūt viesiem iedzīvotājiem. Politikas plānotājiem pastiprināti jāpievērš uzmanība ienākumu nevienlīdzības samazināšanai un taisnīgas nodokļu politikas īstenošanai. Samita paziņojums ir politiski saistošs visiem G7 locekļiem.
Kāpēc tas jāzina Latvijai
Pirmkārt, ar šādiem lēmumiem, kāds ir šīs nedēļas ASV lēmums, pamazām tiek mainīti pasaules vektori, lai arī mēs ikdienas troksnī to neredzam. It kā nemanāmi, soli pa solim tiek grautas alianses, kas veidotas un veiksmīgi darbojušās vairāku gadu desmitu garumā. Ja vecās alianses tiek grautas, tad veidosies jaunas, tā tas vienmēr vēsturiski noticis. Kādas būs šīs jaunās alianses un par kādām pamatvērtībām tās iestāsies?
Otrkārt, ja starptautiskās sadarbības pamatprincipi tiek apšaubīti vienā jomā, tas ir tikai laika jautājums, līdz tie tiks apšaubīti arī citās jomās. Piemēram, runājot par militāro sadarbību. Latvija ir maza un atvērta ekonomika, izmaiņas globālajā ekonomikā to sasniegs agri vai vēlu, bet vēl lielāka uzmanība būtu jāpievērš iespējamajām izmaiņām politisko spēku līdzsvarā. Lai nesanāk tā, kā mums bija vēlīnajos divdesmitā gadsimta 30. gados, kad mēs svinējām ražas svētkus, bet Eiropā mainījās spēku līdzsvars, un šīm izmaiņām neviens negribēja ticēt. Tas gan notika ne tikai Latvijā, bet daudzās citās valstīs, kad to valdošās elites izvēlējās ignorēt nepārprotamos pārmaiņu signālus.
G7 samits ir forums, kurā tiekas pasaules lielāko ekonomiku pārstāvji, lai vienotos par politiku koordināciju attiecībā uz globālām problēmām. G7 papildina G20 veikto globālo ekonomikas koordinēšanas darbu. G7 tiekas vadītāji no Amerikas Savienotajām Valstīm, Apvienotās Karalistes, Francijas, Itālijas, Japānas, Kanādas, Vācijas un ES. Kopš 2014.gada notikumiem Ukrainā, Krievija vairs netiek uzaicināta piedalīties šajā formātā.
