Dombrovskis: Eiropai jādefinē ilgtermiņa politika attiecībās ar Ķīnu un Krieviju 1
Eiropai būtu jādefinē ilgtermiņa politika attiecībās ar Ķīnu un Krieviju, uzsvēra Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.
Komentējot to, kādām būtu jābūt Eiropas Savienības (ES) un Krievijas attiecībām, politiķis minēja, ka no Krievijas ir bijis ļoti skaidrs starptautisko tiesību pārkāpums, par ko ir jāsamaksā cena, lai to nebūtu motivācijas darīt atkārtoti. Savukārt ES esot jāuzdod jautājums, vai šī cena ir līdzeklis, lai sasniegtu kādus mērķus? Viņaprāt, Es sankcijas pret Krieviju kļūst par mērķi, bet tām būtu jābūt kā līdzeklim.
“Ja cena kļūst par mērķi, proti, sankcijas kļūst par mērķi, tā ir siena un tas ir strupceļš. Uzskatu, ka Eiropai jādefinē ilgtermiņa politika attiecībā uz Ķīnu un Krieviju. Izejot no šiem mērķiem būtu jādefinē instrumenti kā strādāt ar šo reģionu. Man nav skaidras atbildes, kādai šai politikai ir jābūt, bet ir pārliecība, ka nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut “Trampa sienas”,” teica Dombrovskis.
Viņš vērsa uzmanību uz to, ka šobrīd pieaug vienas esošās lielvaras globālā dominance, ko izaicina Ķīna, kas ir nākamais globālais spēlētājs. Politiķis norādīja, ka vēsturiski ļoti bieži šādos scenārijos rezultāts bieži bija karš. “Šobrīd, parādoties Ķīnai kā pasaules lielvarai, saskatu draudus. Būtiski, kā attīstīsies attiecības starp Ķīnu un ASV. Ir viedokļi, ka, iespējams, ASV ar savām darbībām cenšas piebremzēt Ķīnas attīstību. Tāpat redzam, ka dažu abpusēju kļūdu rezultātā Krievija veido aliansi ar Ķīnu, veidojot kopēju bloku,” skaidroja Dombrovskis.
Pēc viņa domām, šie apstākļi veido diezgan neveselīgu situāciju pasaulē, tādēļ, ņemot vērā Eiropas pieredzi ar diviem Pasaules kariem, Eiropas lomai vajadzētu meklēt veidus, kā nepieļaut nākamo karu, kas, diemžēl, ir iespējams.
“Redzam, kas notiek ar Ķīnas uzņēmumu “Huawei”. Esmu pārliecināts, ka ASV ir ļoti leģitīmi jautājumi un pārmetumi “Huawei” attiecībā uz to, vai ir bijusi kāda tehnoloģiju zādzība vai kas cits. Uzskatu, lai cik lielas atšķirības nebūtu attiecībā uz uzskatiem par cilvēktiesībām un to, kādi ir uzskati par sabiedrības funkcionēšanu, nekādā gadījumā nedrīkst būvēt sienas starp valstīm. Ja būs sienas, tas vairos stereotipus vienam par otru un rezultāts tam varētu būt karš. Ar mūsdienu tehnoloģijām šis karš būtu pēdējais planētai,” pārliecību pauda deputāts.
Runājot par ES nākotni, Dombrovskis norādīja, ka ES galvenais izaicinājums ir vienlaicīgi atrisināt divus galvenos izaicinājumus, starp kuriem ir ievērojama pretruna. ES ir nepieciešams definēt savu pasaules misiju, kas būtu kas vairāk nekā “zaļā vīzija”, proti, ir nepieciešama daudz globālāka Eiropas vīzija, kas uzrunātu visus Eiropas pilsoņus – no vāciešiem līdz latviešiem.
“Lai ES kļūtu vienotāka, ir nepieciešams ātri samazināt ienākumu atšķirības starp Eiropas valstīm. Eiropai būs ļoti grūti kļūt vienotai, tik ilgi, kamēr tā ir ļoti heterogēna un kamēr tās pilsoņi būs ļoti atšķirīgi pensiju, ienākumu un iespēju ziņā. Kamēr šāda situācija pastāvēs, tik ilgi Eiropai būs ļoti grūti funkcionēt kaut kam vienotam, tāpēc ir ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk panākt to, lai, piemēram, poļu un latviešu ienākumu līmenis kļūtu līdzīgāks Vācijas iedzīvotāju līmenim. Kamēr tas nenotiks, būs ļoti grūti sasniegt pat pirmo mērķi,” teica Dombrovskis.
Viņaprāt, ES neļāva Latvijai “nogrimt pilnīgā provinciālismā”, jo ES vienmēr ir bijusi logs uz daudz lielāku pasauli. Tomēr viņš vērsa uzmanību, ka par laimi vai nelaimi Latvija zaudējusi ļoti daudzus cilvēkus atvērtu robežu dēļ un savas pārāk lielas eiforijas vai zemas kompetences dēļ Latvija ļoti kļūdainā veidā pārņēmuši dažas ES iniciatīvas.
Dombrovskis atzīmēja, ka Latvijai sniegtā ES fondu nauda tiks izšķērdēta tad, un varbūtība nav zema, ja valsts nesapratīs, ka mazai valstij jāizvēlas prioritāte, proti, nedrīkst uzskatīt, ka prioritāte ir visur un katra joma ir prioritāte. “Mums vajag noteikt prioritātes arī ekonomikā un izglītībā un zinātnē. Ja turpināsim uzskatīt, ka visās zinātnes jomās vai visās izglītības jomās spēsim sasniegt izcilību pasaules mērogā, tad šī nauda tiks izšķērdēta. Tā tiks izšķērdēta tāpat, ka ceļu apgaismojumā ciematā, kur pēc desmit gadiem neviens nedzīvos,” pārliecību pauda deputāts.
