Dombrovskis: CVK jāizvērtē, vai vispār vākt parakstus 0
Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) būtu jāizvērtē, vai vispār organizēt otro parakstu vākšanas kārtu referendumam par pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem, kam vairāk kā 10 tūkstošus parakstu pirmajā kārtā jau ir savākusi partija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL), trešdien LNT raidījumā “900 sekundes” pavēstīja premjers Valdis Dombrovskis (“Vienotība”).
Viņš pauda cerību, ka līdz parakstu vākšanas otrajam posmam nemaz nenonāks un valdībai nebūs jālauza galva, no kādiem līdzekļiem piešķirt tam naudu.
“”Vienotība” ir nākusi klajā ar aicinājumu CVK tomēr vērtēt ne tikai parakstu skaitu, bet arī iesniegtā likumprojekta atbilstību Satversmei, jo ne visas iniciatīvas šādā veidā būtu virzāmas,” teica premjers.
Viņš uzsvēra, ka, pirmkārt, šis izvērtējums būtu jāveic tieši CVK, jo tā ir institūcija, kas pieņem lēmumu par tālāko parakstu vākšanas organizēšanu. CVK šajā jautājumā varētu piesaistīt arī konstitucionālo tiesību ekspertus.
“Var tikai izteikt nožēlu, ka Saeimā ir ievilkušās diskusijas par grozījumiem referendumu likumā, kas varbūt šāda veida iniciatīvas būtu nobremzējis. Mēs zinām, ka likumprojekts ir vairākkārt ceļojis starp Saeimu un Valsts prezidenta kanceleju. Kamēr šī politiskā stīvēšanās ir notikusi, pa to laiku ir savākti paraksti kārtējam referendumam,” teica Dombrovskis.
Jau vēstīts, ka PCTVL, visticamāk, ir izdevies savākt 10 tūkstošus parakstu referenduma ierosināšanai par Latvijas pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem. Paraksti tika vākti kopš pagājušā gada septembra, un tie bija jāsavāc gada laikā.
Ja šis skaits apstiprināsies, par otrās parakstu vākšanas kārtas organizēšanu ir atbildīga Centrālā vēlēšanu komisija. Otrajā kārtā ir jāsavāc 10% vēlētāju parakstu, kas ir nedaudz vairāk par 150 tūkstošiem. Tādā gadījumā llikuma grozījumus iesniegs Valsts prezidentam, kurš tos nodos Saeimai. Ja Saeima tos noraida vai pieņem ar grozījumiem, notiek referendums.
PCTVL rosina iekļaut likumā normu, ka Latvijas pilsoņi no 2014.gada 1.janvāra būs visi nepilsoņi, “kuri līdz 2013.gada 30.novembrim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nav iesnieguši iesniegumus par nepilsoņa statusa saglabāšanu”.
CVK jau paziņojusi, ka, pirms sākt parakstu vākšanas otro posmu par Pilsonības likuma grozījumiem, tā lems, vai grozījumi ir pilnībā izstrādāti.
“Centrālā vēlēšanu komisija vienmēr ir vērtējusi, vai izsludināt vai neizsludināt parakstu vākšanu. Līdz šim esam atzinuši, ka projekti ir pilnīgi izstrādāti. Tas ietver vairākas lietas – lai likumprojekts atbilst juridiskās tehnikas prasībām, kā tas iet kopā ar pašu likumu, kas tiek grozīts, kā arī to, vai tas atbilst augstāk stāvošiem normatīvajiem aktiem, kas ir Satversme,” aģentūrai BNS paskaidroja CVK sekretārs Ritvars Eglājs, kuru darbam komisijā virzīja Nacionālā apvienība.
CVK izvērtēšanai var prasīt juristu atzinumu, bet galīgo lēmumu komisija pieņems, balsojot sēdē. Tas jāatbalsta pieciem CVK pārstāvjiem no kopumā deviņiem. Eglājs atturējās vērtēt, vai par PCTVL izstrādātajiem Pilsonības likuma grozījumiem būtu rīkojama otrā parakstu vākšanas kārta. Viņš uzsvēra, ka CVK lēmumu rīkot parakstu vākšanu var arī apstrīdēt, bet līdz šim tas nekad nav noticis.
CVK pārstāve Kristīne Bērziņa sacīja, ka parakstu pārbaude varētu prasīt divas nedēļas. Ja tiks rīkots otrais parakstu vākšanas posms, tam vajadzēs pusmiljonu, kas tiks prasīts valdībai, jo CVK šāda finansējuma nav.
Februārī Latvijā notika tautas nobalsošana par oficiālu divvalodību Latvijā, kuru rosināja radikālo organizāciju pārstāvji Vladimirs Lindermans un Jevgēņijs Osipovs. Vēlētāju vairākums to noraidīja. Jau toreiz notika diskusijas par CVK lomu šajā procesā. CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars toreiz pauda viedokli, ka CVK kompetencē nav vērtēt, par ko rīkot parakstu vākšanu un par ko ne.
Pēc tam Saeimā sākās aktīvas diskusijas par parakstu sliekšņa paaugstināšanu referendumu ierosināšanai. Jūlijā Saeimas vairākums nolēma, ka līdz 2015.gadam referendumu ierosināšanai par grozījumiem likumos vai Satversmē pirmajā parakstu vākšanas kārtā būs nepieciešami 50 tūkstoši parakstu līdzšinējo 10 tūkstošu vietā, bet otro kārtu rīkos Centrālā vēlēšanu komisija. Savukārt no 2015.gada likumprojektu iniciatoriem par saviem līdzekļiem būtu jāsavāc desmitā daļa vēlētāju parakstu, lai par kādu likumdošanas iniciatīvu notiktu tautas nobalsošana. Pēc trim gadiem plānots atteikties no parakstu vākšanas otrā posma.
Patlaban Valsts prezidents jau otro reizi Saeimas izstrādāto likumprojektu ir atdevis atpakaļ Saeimai, šoreiz pēc 38 opozīcijas deputātu iesnieguma.
