Dombrovskim uzklausīšanā EP jautā par Latvijas paveikto krīzes laikā 5
Var diskutēt, vai visi ekonomiskās krīzes laikā pieņemtie risinājumi bija pareizi, atbildot uz Eiropas Parlamenta (EP) deputātu jautājumiem, uzklausīšanas laikā Briselē sacīja Valdis Dombrovskis, kuram jaunveidojamajā Eiropas Komisijā (EK) paredzēts viceprezidenta amats eiro un sociālā dialoga jautājumos.
Dombrovskis norādīja, ka stingrā taupības politika, kuru dažas Eiropas Savienības (ES) valstis īstenojušas, bija sekas krīzei. “Tās bija valstis, kas bija ar dziļiem makroekonomiskiem disbalansiem. Tajā skaitā arī mana valsts [Latvija],” sacīja Dombrovskis. Viņš norādīja, ka šiem disbalansiem vajadzējis meklēt strauju risinājumu, tomēr var vaicāt, vai krīzes laikā pieņemtie risinājumi bijuši pareizi.
Uzklausīšanas laikā EP deputāti uzdeva arī jautājumus, kas bija saistīti ar taupības režīmu Latvijā, starptautiskās palīdzības paketēm eiro zonas krīzes piemeklētajām valstīm, eiro stabilitāti un attiecībām ar Pjēru Moskovisī, kurš nominēts ekonomikas, finanšu, nodokļu un muitas politikas komisāra amatam.
Eiropas Tautas partiju pārstāvošais Burkhards Balcs (Burkhard Balz) pauda cerību, ka Dombrovskis veiksmīgi strādās eiro kompetences jomā. Savukārt EP deputāte Elisa Fereira, kas pārstāv Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupu, Dombrovskim vaicāja par “aklo taupības politiku Latvijā”. Fereira lūdza Dombrovskim sniegt pierādījumus, ka viņš nemēģinās veikt tādu pašu politiku, arī ieņemot viceprezidenta amatu. Dombrovskis, norādīja, ka ES ir jāstiprina sociālā dimensija un viņš ir gatavs strādāt šajā virzienā. Šajā aspektā Dombrovskis iecerējis cieši sadarboties gan ar Moskovisī, gan citiem komisāriem.
Runājot par eiro stabilitāti, Dombrovskis atzina, ka ES vienotā valūta bijis veiksmes stāsts, kurš darbojas ļoti labi. Tāpat Dombrovskis norādīja, ka eirozona nesen piedzīvoja vissmagāko krīzi savā vēsturē, bet tagad sākusi atgūties.
Atbildot uz EP deputāta Krišjāņa Kariņa (Eiropas Tautas partija) jautājumu, vai eiro zonas paplašināšanās ir jāaptur, Dombrovskis norādīja, ka ES valstīm ar mazām, atvērtām ekonomikām ir vērts pievienoties eiro zonai, kā tas ir Baltijas gadījumā. Dalība eirozonā dod arī ģeopolitiski ciešāku integrāciju, kas īpaši svarīgi ir Ukrainas notikumu kontekstā, viņš norādīja.
Vienlaikus tālāka eiro zonas paplašināšanās patlaban ir mazticama. Pēc tam, kad eiro zonā no 2015.gada iestāsies Lietuva, neviena cita valsts nav gatava kļūt par eiro zonas dalībvalsti, sacīja Dombrovskis. Viņš paskaidroja, ka eiro zona ir gatava paplašināties, bet neviena valsts patlaban neatbilst nepieciešamajiem priekšnoteikumiem.
Savukārt EP deputāts Bernts Luke (Berndt Lucke), kurš pārstāv Eiropas Konservatīvo un reformistu grupu, Dombrovskim vaicāja, vai viņš atbalstītu valsti, kas vēlētos izstāties no eiro zonas. Jaunveidojamās EK viceprezidenta amata kandidāts norādīja, ka ES pamatlīgumos patlaban nav paredzētas iespējas kādai valstij atstāt eiro zonu, ja tā vienlaicīgi nevēlas aiziet no ES.
Tomēr, ja komisija saņemtu kādas dalībvalsts pieprasījumu šo jautājumu aktualizēt, EK varētu apspriest arī izmaiņas likumos, kas nepieciešamas, lai īstenotu šādu procedūru. Vienlaikus šis nebūtu aktīvi atbalstāms EK darba virziens, atzina Dombrovskis.
