Nevis negribēt slimot, bet vēlēties veselību un laimi. Prieka treniņi 0
Kaut gan esam nākuši pasaulē, lai dzīvotu priecīgi, daudzi uz apkārtējo raugās negatīvi, šķiežot savu nīgrumu uz visām pusēm un tādējādi bojājot dzīvi ne tikai sev, bet arī citiem. Kā saskatīt labo un skaisto?
Katram raksturīgais pasaules uztveres un domāšanas veids attīstās dzīves laikā. To nosaka iedzimtība, ieradumi, audzināšana un apkārtējā vide. Ja vecāki vienmēr bijuši noskaņoti negatīvi, bērniem grūti būt citādiem, tomēr tā ir katra paša izvēle. Mūsdienās vairs tikai retais šaubās, ka pozitīva dzīves uztvere veselību ietekmē labvēlīgi, bet negatīva – tai kaitē.
Kā stāsta Personības pilnveidošanas centra vadītāja, neirolingvistiskās programmēšanas (NLP) trenere Indra Melbārde, pastāv teorija, ka negatīvisms, prasme vispirms pamanīt negatīvo, nepatīkamo un draudus sensenos laikos bija nepieciešams dzīvības sargāšanai – cilvēkam vajadzēja būt gatavam pamanīt briesmas.
“Pašlaik Latvijā dzīvojam salīdzinoši drošā vidē, tāpēc tādas nepieciešamības nav. Tomēr vieglāk ir būt negatīvi noskaņotam un nepūlēties mainīt domāšanu, tāpēc arī tādu cilvēku mūsu vidū ir tik daudz. Lai smaidītu, nepieciešama zināma piepūle, jānodarbina sejas muskuļi,” atzīst speciāliste.
Pozitīvai domāšanai ir arī papildu labums apkārtējiem. No smaidīgiem cilvēkiem staro pozitīva enerģija, tāpēc citiem patīk uzturēties viņu klātbūtnē, bet no negatīvi domājošiem labprātāk turas pa gabalu.
“Kāds gudrs cilvēks ir sacījis: dusmoties nozīmē dzert indi, domājot, ka indēsies kāds cits. Dusmas kaitē vispirms tam, kurš dusmojas. Noderīgāk būtu censties saprast, kā iespējams mainīt nepatīkamo situāciju,” norāda NLP trenere.
Arī domas jātīra
Var dzīvot ar devīzi “Es negribu slimot” vai arī “Es gribu būt vesels”. Ja negribam saslimt, iedomājamies slimību, taču, ja vēlamies būt veseli un sportiski, iztēlojamies sevi slēpojam vai skrienam. Vienus motivē prēmijas, panākumi, veselība, bet citus – negācijas un nepatikšanas, un tad, piemēram, tiek sāktas kādas aktivitātes, baidoties, ka var sašķobīties veselība. Tās ir pilnīgi atšķirīgas pozīcijas, ko nosaka ierastais domāšanas veids. Lai arī nepatīkama realitāte nav jānoliedz, domāšanu noderīgi pārstrukturēt un iemācīties nevis pret kaut ko cīnīties, lieki patērējot enerģiju, bet piepildīt vēlamo.
Tāpat kā ik dienu kopjam zobus, būtu jāievēro arī garīgā higiēna – jāiemācās atbrīvoties no nepatīkamām domām, jācenšas vairāk ieraudzīt apkārt labo un notiekošo uztvert mierīgāk, pieņemošāk.
Negatīvi noskaņotiem cilvēkiem smagas situācijas gadās biežāk, toties pozitīvi domājošie arī ķibelēs un bēdās prot saskatīt ieguvumu. Piemēram, saņemot sodu par nepareizi novietotu automašīnu, noderīgi sev uzdot jautājumu: ko no tā varu mācīties, ko turpmāk līdzīgā situācijā darīšu citādi? Šādi tiks trenēta zemapziņa un notiks pašprogrammēšana, lai citreiz tāda neveiksme vairs neatkārtotos. Tas ir prātīgāk nekā simtiem reižu atsaukt atmiņā kādu nepatīkamu dzīves epizodi un piepogāt sev klāt uz visu atlikušo mūžu.
“Daudzi vēlas noskaidrot cēloņus, kas izraisa negatīvas domas, taču galvenais ir nevis saprast, piemēram, kāpēc mans bērns slikti mācās, bet kā palīdzēt uzlabot viņam sekmes, prātot, nevis kāpēc esmu slims, bet darīt visu iespējamo, lai būtu vesels,” uzsver Indra Melbārde.
Bezjēdzīgi ir pukoties par pelēcīgu un lietainu laiku ziemā. Uz to var paraudzīties arī no pozitīvās puses – sejas ādai nāk par labu mitrs gaiss, un būs mazāks rēķins par apkuri. Tam, ko nevaram mainīt, atliek pielāgoties, taču, ja spējam ietekmēt notikumu gaitu, vajag nevis pukoties, bet rīkoties.
Negatīvi domājošajiem parasti dzīvē neveicas tik labi kā pozitīvi noskaņotajiem. Turklāt viņi nav tik cienīti un mīlēti sabiedrībā. Šie cilvēki jūtas apmierināti, kritizējot citus un žēlojoties, jo tad kāds viņiem pievērš lielāku uzmanību. Visas negācijas un kaitīgie ieradumi, piemēram, smēķēšana, ir saistīti ar kāda labuma gūšanu. Turklāt – jo ilgāk bijuši, jo grūtāk no tiem atbrīvoties, jo pie tiem ir pierasts.
“Latvijā izveidojies diezgan liels iedzīvotāju slānis, kas neiet uz vēlēšanām, nemaksā nodokļus un dzīvo ar devīzi: viss ir slikti. Labāk tomēr ieņemt pozīciju, ka paši esam savas dzīves saimnieki, jo tad dzīve kļūst piepildītāka un interesantāka,” iesaka NLP trenere.
Cilvēkiem, kuri pastāvīgi vērš uzmanību uz visu negatīvo, šāda rīcība ir savā ziņā izdevīga. Dzīves laikā saskaroties ar negācijām, pielāgojamies un sākam no tām gūt labumu. Tāpat kā reizēm iztiekam bez kādas sabojājušās elektroierīces, iemācāmies sadzīvot ar slimību un pat justies labi šādā stāvoklī. Lai bērni, kad saslimuši, nepierastu pie papildu labumiem un tuvinieku īpašas uzmanības, viņiem nevajadzētu radīt labākus apstākļus nekā ikdienā.
Šķēršļus pozitīvai domāšanai liek arī nespēja piedot un ilga aizvainojuma turēšana. Bieži vien konflikti un neapmierinātība rodas tāpēc, ka citi nerīkojas, kā esam gaidījuši, un nespējam to pieņemt.
Kā trenēties priekam
Indra Melbārde pozitīvas domāšanas apgūšanai iesaka vairākus paņēmienus.
1. Iekārtot sev prieka grāmatu! Katras dienas beigās pierakstīt tajā desmit lietas, kuras sagādājušas prieku. To noteikti vajag darīt arī, kad šķiet, ka nekā laba nav bijis.
2. Pateikties! Pateicībai piemīt ļoti spēcīga enerģija Ne velti daudzi mēdz sacīt tā saukto dubulto paldies, piemēram, pateikties rīkotājiem ne tikai uzreiz pēc viesībām, bet pēc laika vēlreiz uzrakstīt īsziņu vai piezvanīt.
3. Mācīties būt “šeit un tagad” jeb apzinātību! Daudzi, to apgūstot, atzīst, ka dzīve ir kļuvusi daudz labāka, vieglāka un patīkamāka. Parasti virzāmies uz noteiktu mērķi, piemēram, pabeigt projektu vai novākt ražu, un, kamēr to nesasniedzam, neatvēlam laiku nekam citam. Taču, kad šis darbs izdarīts, tiecamies piepildīt nākamo mērķi, tādēļ nereti nav laika apstāties un aptvert apkārt notiekošo. Apzinātība nozīmē izbaudīt visu mērķa sasniegšanas procesu un, sasniedzot plānoto, piemēram, veicot mājās ģenerāltīrīšanu, apzināties darba pabeigšanu. Tas nozīmē ar visām maņām izbaudīt arī pašreizējo brīdi, pamanīt pirmo sniegu, ievu ziedēšanu, turklāt – raugoties uz pasauli caur pozitīva skata prizmu. Dzīvojot lēnāk, iespējams paveikt vairāk un gūt no dzīves vairāk prieka.
4. Nodarboties ar pozitīvu vizualizāciju! Tas nozīmē, ka ieteicams iztēloties sevi veiksmīgā situācijā, gūstot panākumus, sasniedzot mērķi, vienlaikus izbaudot arī ceļu uz to.
5. Pacelt acis un iedomāties ko labu! Parasti grūtībās un bēdās raugāmies uz leju, taču, paskatoties augšup, negatīvā doma pārtrūkst. Šis paņēmiens var palīdzēt arī eksāmenā, kad šķiet, ka viss iepriekš zinātais ir aizmirsts. Uzmācīgas negatīvas domas var arī aizgaiņāt, aizturot elpu.
6. Smaidīt! Izpētīts, ka smaidot organismā izdalās labsajūtu veicinošas vielas. Tad parasti arī apkārtējie atbild ar to pašu, jo pozitīvā enerģija izplatās visapkārt. Katru dienu trenējoties, domāšana mainās jau aptuveni trīs nedēļās, tomēr pētījumi liecina, ka lielākām pārmaiņām nepieciešamas 80–90 dienas.
7. Atbrīvoties no nepatīkamām, uzmācīgām domām! Šim nolūkam var palīdzēt jebkādas fiziskās aktivitātes svaigā gaisā. Ja ir liels stress un grūti risināmas problēmas, parasti saspringst pleci. Kaut nedaudz vieglāk kļūst, tos atbrīvojot fiziski ar vingrinājumiem. Var arī ķerties pie mājas ģenerāltīrīšanas, kas būs daudz lietderīgāk, nekā dusmoties.
8. Lasīt iedvesmojošu literatūru, skatīties pozitīvas kinofilmas un teātra izrādes!
9. Izmantot dažādas praktiskās psiholoģijas pašpalīdzības grāmatas! Tas noderēs, ja praktizēsim aprakstītos vingrinājumus. Tikai lasot un nepiedzīvojot pozitīvas pārmaiņas, agrāk vai vēlāk radīsies neapmierinātības izjūta.
10. Apmeklēt meditācijas, jogas un ciguna nodarbības!
