Kā jauniešu līderi vērtē tikumības mācīšanu skolā? “LA” aptauja 28
Santa Zarāne, Latvijas Universitātes Studentu padomes priekšsēdētāja:
“Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nebija citu variantu, kā izstrādāt šīs vadlīnijas, jo, aizspriedumu un reliģisku motīvu vadīts, Saeimas vairākums iebalsoja Izglītības likumā tā saucamos tikumības grozījumus. Šie “Saskaņas centra” un “NA” izlolotie grozījumi jau pašā sākumā bija drauds skolotāju autonomijai un izglītības sistēmai kopumā. Redzot, ka viena no tikumības grozījumu autorēm – Jūlija Stepaņenko – ir ļoti neapmierināta ar šīm vadlīnijām, varam secināt, ka IZM ir veikusi visu iespējamo, lai “tikumības grozījumu kaitīgos blakusefektus mīkstinātu. Uzskatu, ka skolās jauniešiem būtu jāmāca pašiem veidot savu pasaules uzskatu, kas ir balstīts faktos un zināšanās, nevis dogmās un aizspriedumos.”
Patrīcija Kolāte, Latvijas Kultūras akadēmijas Studentu pašpārvaldes priekšsēdētājas vietas izpildītāja:
“Pamatvērtības bērnā jāieliek jau krietni agrāk nekā skolas vecumā. Tam ir jāsākas ģimenē. Skolai vajadzētu būt vietai, kur mācīties kritisko domāšanu, veidot savu viedokli un uzklausīt citus. Svarīgi ir veidot bērnos izpratni par informācijas analīzi un iemācīt viņiem nepazust informācijas gadsimta pārbagātībā. Savukārt valsts ierēdņiem nebūtu jānodarbojas ar tādu likumu izstrādi, kas ierobežo cilvēku izvēli un viedokļa brīvību, īpaši valsts izglītības iestādēs. Vadlīnijas nevajadzētu ieviest valstiskā mērogā. Skolotājiem vajadzētu palīdzēt bērniem veidot savu personīgo viedokli. Bet minētās vadlīnijas vairāk atgādina cenzūru. Lielākie zaudētāji būs paši skolēni, kuri, iespējams, neiepazīsies ar klasiskām kultūras vērtībām, kas varētu neatbilst vadlīnijās ierakstītajam tikumam. Es nevēlos teikt, ka tikumības izpausmes nav jāmāca. Drīzāk par tām būtu jāveido diskusija, lai skolēni izprastu un paši nonāktu pie secinājuma, kas ir tikumīgs. Tomēr likumā būtu veicamas korekcijas, vienlaikus nepazaudējot agrākās un saglabājamās vērtības. Iepazīties augstskolā ar kādu klasisku literatūras darbu, kurš tikumības dēļ netiktu piedāvāts skolu programmās, būtu par vēlu.”
Helvijs Ķeksis, Rīgas Skolēnu domes prezidents:
“Manuprāt, doma par tikumības stundas mācīšanu skolā ir diezgan muļķīga. Jā, tās ir lietas, par kurām vajadzētu runāt un kuras nedrīkst atstāt novārtā. Bet kā gan skolotājs var mācīt skolēnam to, kā izpratnei ir nepieciešama paša pieredze un sevis izzināšanas ceļš? Līdz šim manā skolā ir organizētas dažādas lekcijas, kurās runāts par atbildību, toleranci, godīgumu un pārējām tikumības vadlīnijām. Tomēr tās bijušas diezgan bezvērtīgas, jo netika izteikta doma, ka katram pašam līdz tam ir jānonāk. Tiek izstrādātas konkrētas vadlīnijas, bet, par laimi, skolotāji nav zombiji un katram pastāv arī savs individuālais viedoklis un pieeja. Te nu rodas nākamais pretarguments. Katrs skolotājs izvēlētos un pasniegtu visas šīs lietas no sava skatpunkta, un līdz ar to kādā skolā par tikumību varētu tikt sniegts maldīgs, skolotāja individuāls uzskats. Ja ir vēlme iemācīt tikumību visiem skolēniem no viena skatupunkta, tad mācību procesā būtu jāizmanto cenzūra, kas nav labs risinājums. Lai skolā pārliecinātos, vai jaunieši apzinās tikumības vadlīnijas, es ieteiktu skolēniem izveidot debašu vai diskusiju klubus, kuros viņi draudzīgi apspriestu tikumību no dažādiem aspektiem.”
Olga Karlīne Henkele, Rīgas Katoļu ģimnāzijas Skolēnu padomes aktīviste:
“Izpratne par tikumisku dzīvi vajadzīga ikvienam, jo palīdz apzināties sabiedrību degradējošās lietas. Skola ir viena no vietām, kur jaunā paaudze smeļ savu redzējumu uz dzīvi. Tomēr tikumīgu dzīvi nevar ieaudzināt vai iemācīt. Cilvēkam pašam ir jāpieņem lēmums dzīvot pēc noteiktiem principiem. Pareizu rīcību bērniem spēs iemācīt tikumiska rīcība ikdienas situācijās, nevis vadlīnijās izvirzītie vārdi – atbildība, centība, drosme. Skolās svarīgāks par vārdiem ir paraugs un piemērs realitātē. Ikviens, pat mazāko klašu skolēns, atbildēs, ka jābūt čaklam, godīgam, taisnīgam. Cits jautājums – vai tas tiek īstenots? Vai uzdevums sociālo zinību darba burtnīcā pasvītrot tikumu starp citiem rindā dotiem vārdiem palīdzēs bērnam aptvert, ka tas ir jāīsteno arī dzīvē? Primārais tikumīgas dzīves avots ir ģimene, paralēli skolai ir arī draugi pagalmā. Šaubos, ka mēs katru piespiedīsim kabatā turēt ierāmētus izstrādātos tikumus. Tie vai nu pastāv, vai arī tiek ignorēti.”
UZZIŅA
* Sabiedriskajās diskusijās un apspriedēs tā dēvētās tikumiskās audzināšanas vadlīnijas novērtētas kopumā atzinīgi.
* Visvairāk diskutēts par audzināšanas mērķiem un uzdevumiem, kā arī par atsevišķu vērtību atspoguļojumu un interpretāciju.
