Anda Līce: Domāsim ar galvu 5
Aizvien biežāk runā un raksta, ka miera apstākļos cilvēku paradoksālā kārtā apdraud zāles un pārtika, pareizāk, minēta nesaprātīga izvēle. Izvēli apgrūtina piedāvājumu pārbagātība, patiesas informācijas trūkums par piedāvāto, tomēr galvenokārt mūsu nevērība pašiem pret savu veselību. Tā kā lielražotājus un izplatītājus interesē pircējs, nevis cilvēks, lielveikalu ķēdes un tīkli (cik zīmīgs nosaukums!) gan vietējos ražotājus, gan patērētājus tur ciešā satvērienā un ar viņu gribu manipulē, mainot preču izvietojumu plauktos, lietojot cenu atlaides un dažādas akcijas, pie reizes paaugstinot cenas un par spīti sanitārām normām pamanoties iztirgot arī bojātus augļus un dārzeņus.
Sevi pasargāt mēs varam, vai nu mazāk iepērkoties lielveikalos, vai izstrādājot savu individuālo iepirkšanās politiku un maršrutus ceļojumam pa lielveikaliem. Bet galvenais, daudz rūpīgāk pētot to, kas rakstīts uz produktu iesaiņojuma, un mainot ēšanas ieradumus. Es lielveikalos piestāju tikai pie dažiem plauktiem, jo man daudz ko dod dārzs, iepērkos arī tirgū un mazajos veikalos. Esmu pārliecinājusies – savs dārzs tā ir milzīga privilēģija, tāpēc saku: mīļie pilsētnieki, domājiet ar galvu, kā dzīvos jūsu bērni un mazbērni!
Mazo veikalu būtu daudz vairāk, ja tos ar savu cenu politiku nesmacētu nost lielie. Nedaudzos lielveikalos vietējiem ražojumiem domātie stendi ir tikai tāda acu apmānīšana – produktiem ir nesamērīgi augsts uzcenojums un to klāsts ir visai ierobežots. Uzzinot, ka Madonas lielveikalā “Maxima” ir iekārtots vietējo ražojumu stends, iegāju to aplūkot. Milzīgajā veikalā šis stendiņš aizņem pāris kvadrātmetru. Ja skatīties pēc tā, kas pieejams lielveikalos, rodas iespaids, ka Latvija pati vairs tikpat kā neko neražo. Par laimi, tā nav, mums ir brīnišķīgas tradīcijas, paaudžu pieredze un neizsīkstošs radošais gars. Vai nav absurds, ka, piemēram, tīras, ar rapšu eļļu nesajauktas un nepārgrauzdētas kaņepes no sena un veselīga pārtikas produkta ir kļuvušas par pat gadatirgos nenopērkamu delikatesi? Domāju, ar sklandraušiem ir līdzīgi. Tā nav tikai privāto uzņēmēju un sīkražotāju problēma, valdībai ir daudz jūtīgāk jāseko līdzi visām vēsmām un pūsmām ne tikai pasaulē, bet arī savā valstī. Mums trūkst elastīgas, pašu ražotājus atbalstošas un no birokrātijas žņaugiem brīvas politikas. Domāsim visi ar galvu – ar neveselīgu pārtiku šodien pilnie plaukti nozīmē slimu sabiedrību rītdien.
