Par kosmisko dēvē tādu domāšanu, kurai piemīt visuma mērogi, kas neieciklējas tikai uz apzināto pasauli, spēj aptvert un atspoguļot smalko pasauļu procesus un to sasaisti ar Zemes procesiem. Ir iespējams, ka kosmiskā domāšana piemīt arī dažiem cilvēkiem (vai vismaz piemitusi agrākos laikos), bet katrā ziņā tā piemīt visām saprātīgajām būtnēm, kas atrodas līmenī augstāk par cilvēku un eksistē ārpus mūsu planētas robežām. 0
Kosmiskās domāšanas tips savā pirmajā attīstības pakāpē var būt diskrēts, bet otrajā – nepārtraukts. Proti, attīstības līmeņi matērijas kvalitāti un īpašības maina uz pretējo. Ko nespēj zemāko līmeņu indivīdi, to iespēj vidējie līmeņi, savukārt tas, kas nav pieejams vidējiem, ir augstāko līmeņu tiesa. Un šajā apstāklī darbojas nolieguma likums. Kosmiskā apziņa atbilst kosmiskajai domāšanai. Tā spēj sasaistīt vienkopus pretrunīgas attīstības tendences.
Domāšanas diskrētums izpaužas arī tādējādi, ka, darbojoties ar pārtraukumiem (radot atdalītas teorijas), tas nespēj informācijas fragmentus apvienot vienotā veselumā, jo zemapziņā nav globālas izpratnes par pasauli. Tāda domāšana nespēj uzzīmēt pilnvērtīgu pasaules ainu. Savukārt kosmiskā domāšana savieno visu pretrunīgo un nodalīto, tādējādi spējot sevī uzbūvēt un uzturēt nepārtrauktu domāšanas funkciju.