Domas dalās: vai arī turpmāk nākotnē nepārvēlētie deputāti saņems kompensācijas? 1
Atcelt kompensāciju deputātiem, kas zaudējuši Saeimas mandātu – šī ir viena no tām iniciatīvām, kuru rekordlielā ātrumā parakstīja vairāk nekā 10 000 cilvēku. RīgaTV 24 raidījumā “Mana Balss” nozares pārstāvji un eksperti dalījās ar viedokļiem par šīs iniciatīvas nepieciešamību.
Iniciatīvas autore un mākslas kritiķe Jana Kukaine stāsta, ka ar šo iniciatīvu vēlas panākt taisnīgāku sabiedrību un lielāku sociālo solidaritāti star sabiedrības locekļiem.
“Manuprāt, līdz ar šo iniciatīvu ir dots signāls, ka sabiedrība ir neapmierināta ar to, kā strādājuši deputāti līdz šim
un, iespējams, arī ar visu sistēmu, kas savos pamatos ir pārmērīgi labvēlīga deputātiem,” viņa piebilda.
Savukārt juriste Ieva Brante uzskata, ka iniciatīvā jāaplūko ne tikai tie deputāti, kas nav pārvēlēti, bet arī jāiekļauj gadījumi, kad Saeima un visi tās deputāti tiek atsaukti: “Līdzīgu iniciatīvu 2011. gadā bija iesniegusi “Zatlera reformu partija” par kompensācijas nemaksāšanu atceltai vai atsauktai Saeimai. Man šķiet, ka šī diskusija būtu tomēr jāliek atpakaļ uz galda un jāspriež par to, cik gatava sabiedrība ir atzīt to, ka tajā jautājumā ir problēmas.”
Viņa piebilst, ka vajadzētu izvērtēt arī kompensācijas apjomu, jo, piemēram, ministri kompensācijas saņem tikai vienas mēnešalgas apmērā.
Tāpat nepieciešams izstrādāt kritērijus, pēc kuriem piešķirt kompensācijas: “cik viņš reizes kāpis tribīnē, vai viņš ir iesniedzis priekšlikumus, cik daudz iesniedzis – vai tas ir bijis darbs, vai tā ir bijusi atsēdēšana,” noteica Brante.
“Es, kā aktīvs sabiedrības loceklis, esmu gatava maksāt deputātam šo kompensāciju, taču es būtu gatava to maksāt, piemēram, līdzīgi kā Ministru prezidentam – vienu mēnesi, un ar konkrētiem kritērijiem par padarīto darbu. Es neesmu gatava maksāt kompensāciju deputātiem, kas ir Saeimas atsaukti deputāti,” viņa rezumēja.
Līdzīgu viedokli pauda advokāts Tauriņš. Viņš piekrīt I. Brantes viedoklim, ka jāizsver vai ir attaisnojami maksāt trīs mēnešalgas, ja ministriem, parlamentārajiem sekretāriem, tiesnešiem u. tml. amatu ņēmējiem kompensācijas izmaksā tikai viena mēneša apmērā.
“Tas, kas ir absurdi un par ko būtu jādiskutē, ir termiņš – cik ilgi tu, kā deputāts, esi nokalpojis un kāda kompensācija par to pienākas,” nosaka advokāts. Kā piemēru viņš min deputātu Arvīdu Ulmi, kas 12. Saeimā nostrādāja vien pāris mēnešus, bet līdzās citiem deputātiem, kas strādājuši pat vairākus sasaukumus, saņēma tādu pašu kompensācijas apjomu, “līdz ar to šis samērīgums arī starp pašiem deputātiem nav”.
“Man personīgi šķiet, ka tā ir atbalstāma lieta, jo liela daļa cilvēku, kas apsvērtu vai kandidēt, vai nekandidēt, jebkurā gadījumā ir pragmātiski un rēķina to, kas notiks pēc tam, kad šis darba līgums beigsies. Daudziem varbūt tā nav problēma, ja viņš, piemēram, ir lauksaimnieks, ārsts vai kāds cits, kurš var paralēli turpināt izkopt savas prasmes, bet ir daudzas citas profesijas, kuras nevar kopt paralēli deputāta amatam.
Piemēram, advokāti – tāpēc mēs varbūt redzam, ka nemaz tik daudz advokātu neraujas uz Saeimu, jo viņi zaudēs savas prakses, visas savas iemaņas un beidzoties šim deputāta laikam būs jāsāk pilnīgi viss no nulles. Tur bezdarbnieka pabalsts neko nerisinās, tur tieši šis nelielais parašūts būtu ļoti noderīgs, lai kaut kādā veidā vismaz atgūtu, lai atkal varētu sāk no jauna savu dzīvi,” uzskata Tauriņš.
“Jābūt korektiem, jo deputāta amats ir ļoti īpaša un atšķirīga profesija vai pienākums salīdzinājumā ar to, ko citi cilvēki dara savā profesionālajā dzīvē,” piebilda advokāts.
